1900. gada 4. augustā. Uz krogu Zaķu salā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 120 gadiem “Dienas Lapa” rakstīja: “Piedzērušo skaits uz ielām, degvīna monopolu ievedot, ievērojami audzis, it sevišķi priekšpilsētās. Še jāpiebilst, ka policijas iecirkņi dažas dienas vārda pilnā ziņā bija pārpildīti ar piedzērušiem.
Ir bijuši gadījumi, kad uz ielas apcietināti ļaudis, kuri tādā mērā piedzērušies, ka tos vajadzēja sūtīt uz pilsētas slimnīcu, tādēļ ka ar vienkāršu ārsta palīdzību pie tiem nav bijis līdzams. Nākuši arī priekšā nāves gadījumi caur pārdzeršanos.
Vispār ņemot, monopola ieviešanai pie mums nav tie panākumi, kādi cerēti un kādi sasniegti citās pilsētās.
Jādomā, ka šādai parādībai sekojoši trīs cēloņi: 1) pietiekamu maizes galdu trūkums un pārāk dārgas patentes priekš siltu ēdienu sniegšanas tējnīcās; 2) lielais skaits alus pārdotavu bez siltiem ēdieniem; 3) trūkst apdzīvotās vietās traktieru, kuros var dabūt ēdiena un monopola degvīna.
Piemēram, bieži apdzīvotā Maskavas Ārrīgā ir pavisam tikai divi traktieri, kuros var dabūt ēdienus, alu un monopola degvīnu, turpretī gandrīz četrreiz mazākā Zaķu salā ir divi traktieri.
Cilvēki, kuri grib iedzert un kaunas to darīt uz ielas, brauc uz Zaķu salu, jo pārcelšanās vairāk nemaksā kā divas kapeikas. Gan zināms, Maskavas Ārrīgā Katoļu ielas stūrī atvērta kāda grezna viesnīca, kur pārdod tikai ēdienus, alu un vīnu, bet ne degvīnu.
Kurš to redzējis, ka amatnieki un pat vidējā ļaužu šķira dzers pastāvīgi vīnu? Ja tie jau ko dzer, tad degvīnu, pie kam grib krietni uzkost, bet to nevar dabūt.”
