“Ja Krievija tiks sagrauta, Anglijai zudīs pēdējā cerība. Tad Eiropā un Balkānos valdīs Vācija!” 1940. gada 31. jūlijā Hitlers pieņem lēmumu uzbrukt PSRS 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem nacistiskās Vācijas diktators Ādolfs Hitlers savā Berghofas rezidencē Bavārijas Alpos noturēja armijas vadības sanāksmi, kurā pirmo reizi plašākam lokam atklāja nodomu “vēlākais līdz 1941. gada pavasarim” sākt uzbrukumu PSRS.
“Ja Krievija tiks sagrauta, Anglijai zudīs pēdējā cerība. Tad Eiropā un Balkānos valdīs Vācija,” viņš uzsvēra. Kaut komunistu valsts sagraušana un “spiešanās uz austrumiem” pēc definīcijas ietilpa nacistu un Hitlera ideoloģijā un plānos, konkrētajā gadījumā lielu lomu nospēlēja atskārsme, ka ilgtermiņā vienoties ar Staļinu nebūs iespējams.
Abas agresīvās lielvaras nenovēršami nonāktu konfliktā, konkurējot par teritorijām. Uzskatāmi to bija parādījis PSRS 28. jūnija ultimāts Berlīnes sabiedrotajai Rumānijai, kad padomju armija sagrāba Besarābiju un Ziemeļbukovinu.
Molotova–Ribentropa paktā minētās Baltijas aneksiju un karu Somijā Hitlers vēl bija gatavs norīt, bet PSRS vēršanās pret galveno Vācijas naftas avotu Rumāniju un spiešanās tālāk uz Balkāniem jau bija par daudz.
Reāls plānošanas darbs karam pret PSRS nacistu armijas štābos tika sākts, kā uzskata vēsturnieki, jūnija beigās vai jūlija sākumā. Līdz decembra nogalei plānam ar sākotnējo segvārdu “Fricis” (“Fritz”), vēlāk “Barbarossa” galvenajos vilcienos bija jābūt gatavam.
Iecere neparedzēja iekarot visu PSRS, bet ar vairākiem triecieniem iznīcināt galvenos sarkanās armijas spēkus PSRS rietumdaļā un sasniegt līniju Arhangeļska–Volga. Tad, Hitlera ieskatā, vācieši būtu “norobežojušies no aziātiskās Krievijas”.
