1940. gada 30. jūlijā. “Tautas Saeimas” deputātu delegācija dodas “lūgt” Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem padomju okupētās Latvijas 20 “Tautas Saeimas” deputātu un okupācijas varai piesaistītu personību delegācija plkst. 15.10 ar vilcienu no Rīgas stacijas devās uz Maskavu “lūgt” Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā.
Delegāciju vadīja marionešu valdības galva Augusts Kirhenšteins.
Tajā starp agrāk mazzināmiem vai plašākam lokam iepriekš vispār nezināmiem komunistiski noskaņotiem indivīdiem netrūka vēl neatkarīgajā Latvijā pazīstamu personību – ģenerālis Roberts Dambītis ar kundzi, agrākie demokrātiskās Saeimas deputāti Ansis Buševics, Juris Pabērzs, literāts un sabiedriskais darbinieks Jūlijs Lācis (jau 1941. gada janvārī viņu arestēja un deportēja), Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors Pauls Galenieks, rakstnieks Andrejs Upīts, “Jaunāko Ziņu” redaktors Pēteris Blaus un citi.
Kā noskaidrojuši mūsdienu vēsturnieki, sākotnējais delegācijas sastāvs tika mainīts un galējo “lūdzēju” pulku noteica par Latvijas padomiskošanu atbildīgais Staļina emisārs Andrejs Višinskis.
Nemaz nerunājot par visu pārējo, no juridiskā viedokļa raugoties, bariņš, kuru nebija apstiprinājusi daudzinātā “Tautas Saeima” un kurā daļa locekļu nebija tās deputāti, nemaz nebija tiesīgs ko pasākt šīs Saeimas vārdā.
Toties tika gādāts, lai uz pavadīšanas ceremoniju sanāktu lielāks daudzums ļaužu; godasardzē nostādīja Latvijas armijas Štāba bataljonu ar orķestri.
Runas teica gan Kirhenšteins, gan Latvijas kompartijas centrālkomitejas 1. sekretārs Jānis Kalnbērziņš, kas šoreiz palika mājās.
Pēdējais, noslēdzošais Latvijas aneksijas cēliens Maskavā notika 5. augustā, kad PSRS Augstākā Padome nolēma apmierināt “Tautas Saeimas” delegācijas lūgumu uzņemt Latviju “brālīgo republiku saimē”.
