1930. gada 28. jūlijā. Nacionālajā operā uzstājas teātra trupa “Black Flowers” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem komponists un mūzikas kritiķis Jānis Zālītis “Jaunākajās Ziņās” sprieda: “Nēģeru eksotiku jau pazīst visā pasaulē. Viņu pirmatnējais spēks, izturība, lokanība, temperaments ir apbrīnojami. Eksotiskie ritmi jau ietiekušies ne vien izpriecu mūzikā, arī augstākās mūzikas formās.
Tomēr patlaban nēģeri visspilgtāk savu talantu parādījuši kā nepārspējami ekscentriskā žanra paudēji dejā, mūzikā. Tur grūti kam mēroties ar viņu izveicību, izturību, atjautību. (..) Nēģeru teātra trupa “Black Flowers”, kas tagad viesojas pie mums Rīgā, ir savā žanrā ievērojama, pat izcila.
Viņā darbojas ap 40 personu, solisti, kori, gerlas un džeza mūziķi. Gan, liekas, atbraukuši nav gluži visi; īpaši bija sajūtama krāsu vienmuļība orķestrī, kur iztrūkstošos instrumentus (stīgas, kokpūtējus u. c.) aizvietoja divi klavieres, daži bleķa instrumenti un sitamo grupa.
Mūzika, kas ne labāka, ne sliktāka par parasto džeza mūziku, skanēja lielākoties tamdēļ uzmācīgi skaļi, trokšņaini, bez krāsu un niansu gradācijām. Atskaņojums tomēr uzrādīja lielu izveicību un ritmisku precizitāti.
Mūziķi visu opereti spēlēja no galvas un ar skatuves spēkiem bija, ar maziem izņēmumiem, ļoti labā kontaktā. (..) Nēģeru operetes trupa, zināms, nav lielās mākslas paudēja.
Bet vieglajā žanrā viņai droša, neapstrīdama vieta.
Viņa nerāda veco, pa daļai jau pārdzīvoto opereti, bet uztvērusi un spilgti izteic tagadējā laika ieskaņas. (..) Bet pirmais redzējums intensīvs, kaut gan vēl labu laiku pēc izrādes no džeza trokšņainās mūzikas ausis dun.
Redzēt šo tagadējo modes operetes – revijas tipu bija interesanti. Vai kultivēt to pienācās Nacionālai operai, tas cits jautājums.”
