1890. gada 27. jūlijā. Liktenīgais šāviens – van Gogam tobrīd bija 37 gadi 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 130 gadiem mūsdienās par vienu no ietekmīgākajiem gleznotājiem Rietumu kultūrā uzskatītais mākslinieks Vinsents van Gogs sašāva sevi krūtīs un divas dienas vēlāk nomira no ievainojuma sekām.
Van Gogam tobrīd bija 37 gadi; viņa darbi nebija komerciāli veiksmīgi, un mākslinieks grima nabadzībā un depresijā, ko vēl vairāk pastiprināja mentāla rakstura saslimšana.
Tā kā van Goga pašnāvības mēģinājumam nebija liecinieku, šī epizode vēlāk kļuva par publiku intriģējošu mākslas vēstures notikumu, kas apauga daudzām leģendām.
Gleznotājs tobrīd bija apmeties kāda labvēļa sarūpētos apartamentos netālu no Parīzes.
Uzskata, ka visdrīzāk viņš sevi sašāva gleznošanas sesijas laikā labības laukā vai arī tuvējā muižā. Revolveris bija nopirkts putnu atbaidīšanas nolūkā, kad van Gogs jūlija beigās strādāja pie sava pēdējā darba “Kviešu lauks ar vārnām”.
Tajā pašā laikā pastāv versija, ka viņu nāvējoši ievainojis pusaudzis, kas regulāri pavadīja gleznotāju viņa darba gaitās un tāpat krogos.
Šāviens acīmredzot tika tēmēts sirdī, taču nebija nāvējošs – lode atsitās pret ribu un iestrēga krūškurvī, nenodarot bojājumus iekšējiem orgāniem.
Van Gogs pat spēja aiziet saviem spēkiem atpakaļ uz viesnīcu, kur nekavējoties nonāca divu ārstu aprūpē, taču mediķi maz ko varēja līdzēt, jo bija nepieciešams ķirurgs. Šāda speciālista tuvumā nebija.
Tikmēr mākslinieks bija atguvis možumu un istabā kūpinājis savu slaveno pīpi.
Nāve iestājās 29. jūlijā ievainojuma radītās infekcijas dēļ. Slavena ir van Goga pēdējā frāze: “Ciešanas ilgs mūžīgi.”
