1990. gada 23. jūlijā. Borisa Jeļcina atbalsts 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes (AP) priekšsēdētājs, nākamais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins kā goda viesis piedalījās Latvijas AP sēdē, demonstratīvi ignorējot promaskaviskās frakcijas “Līdztiesība” mēģinājumus nodot tam sūdzību par 4. maija deklarācijas pieņemšanu un problēmām, ko tā nesusi un nesīšot vietējiem padomju pilsoņiem.
Kā dažas nedēļas vēlāk savu piekritēju laikrakstā “Jedinstvo” sūdzējās Interfrontes vadonis Igors Lopatins: “Diemžēl Jeļcins, veltot pietiekoši daudz laika, lai tiktos ar Baltijas separātisko republiku vadības, nacionālistisko kustību pārstāvjiem un masu informācijas līdzekļu, kurus kontrolē šīs kustības, žurnālistiem, neatrada laiku, lai iepazītos ar Latvijas cita politiskā spektra daļas pozīciju.”
Jeļcins jūlija nogalē 12 dienas uzturējās Latvijā, pārsvarā pavadot laiku Jūrmalā, kur arī tikās gan ar Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas AP vadītājiem. Starptautiskā mērogā viņu jau sāka uzskatīt par potenciālo Mihaila Gorbačova amata mantinieku, kaut abu vīru starpā vēl notika nikna politiskā cīņa.
Šajās varas spēlēs gan Jeļcinam, gan baltiešiem bija izdevīgi atbalstīt vienam otru, par spīti Gorbačovam un Kremlim. Kamēr PSRS kavējās sākt izstāšanās sarunas ar baltiešiem, Jeļcina vadītā Krievijas Federācija gatavojās parakstīt ar Latviju ekonomiska rakstura līgumu, turklāt brīvdomīgais Krievijas vadītājs atklāti pauda, ka “Latvijas neatkarības atzīšana noteikti jāietver mūsu līguma pirmajā politiskajā daļā”.
Jeļcina un Krievijas kā PSRS subjekta atbalsts Latvijai tobrīd bija ārkārtīgi svarīgs, kaut bija arī jāpatur prātā, ka šīs attiecības var mainīties, mainoties politiskajai situācijai.
