1940. gada 21. jūlijā. “Tautas Saeima” pilda uzdoto 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem jau pirmajā tā sauktās Latvijas “Tautas Saeimas” sēdē Latvija tika pasludināta par padomju republiku un pieprasīta tās “iestāšanās” PSRS.
“Vēsturiskajai sēdei” no zāles sekoja PSRS sūtnis Vladimirs Derevjanskis un citi pagaidām vēl Rīgā pārstāvētie ārvalstu diplomāti.
Pasākums norisa pēc visiem PSRS iekārtā pieņemtajiem kanoniem – ar frāžaini jūsmīgām, taču tukšām runām, “darbaļaužu gribas” piesaukšanu, līdz absurdam sakāpinātiem padomju varas, kā arī “biedru Staļina un Molotova” cildinājumiem, apgalvojumiem par padomju varas pārākumu pār kapitālismu, aplausiem teju pēc katra teikuma un tā tālāk. Darba kārtības pirmais punkts bija “Jautājums par valsts varu Latvijā”.
Formāli gods rosināt pasludināt Latvijā padomju varu tika dots Latvijas kompartijas centrālkomitejas sekretāram un reizē padomju slepeno dienestu aģentam Žanim Spurem.
Darba kārtības otrais punkts vēstīja: “Latvijas iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”.
Par to savā runā bija ieminējies gan Spure, gan daži nākamie runātāji, tomēr oficiāli tas bija jāpauž Augusta Kirhenšteina marionešu valdības iekšlietu ministram Vilim Lācim, kas uzstājās pēc pusdienas pārtraukuma plkst. 14.30.
“Visa Latvijas tauta gaida no saviem pārstāvjiem šo lielo vēsturisko lēmumu. Tas var būt tikai viens: kopā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienību pretim kopīgai nākotnei. Latvija – Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvdaļa!” urravām, “ilgiem un spēcīgiem aplausiem” skanot, pauda Lācis.
“Tautas Saeimas” balsojums, protams, bija vienbalsīgs. Tieši pēc tāda paša scenārija notikumi risinājās arī okupētajā Igaunijā un Lietuvā. Tagad atlika tikai doties uz Maskavu un “lūgt” pievienošanu PSRS tur.
