1990. gada 29. aprīlī. Admirālis atgriežas Dzimtenē 0
Pirms 30 gadiem Rīgas I Meža kapos svinīgi tika pārapbedīts pirmskara Latvijas kara flotes komandieris, admirālis Teodors Spāde (1891–1970). Laikiem mainoties, Spāde kļuva par pirmo ievērojamo pirmskara Latvijas personību – padomju represiju upuri, kura pīšļi pārvesti Dzimtenē un pārapbedīti ar pienācīgu godu.
Admirāli 1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Tomskas apgabalu, bet vēlāk viņš nonāca Kazahstānā.
1953. gada decembrī viņu atbrīvoja no ieslodzījuma bez tiesībām atgriezties dzimtenē. Uz Latviju 60. gados Spāde tomēr dažas reizes atbraucis, taču, izjutis čekas uzmanību, atlikušo mūžu pavadīja Kazahstānas pilsētā Temirtavā, kur strādāja par grāmatvedi vietējā slimnīcā.
Temirtavā 1990. gada pavasarī viņa kapa vietu sameklēja Latvijas Kultūras fonda Jūrniecības vēstures kopa, kas arī nokārtoja nepieciešamās formalitātes pārapbedīšanai.
Jūrniecības vēstures kopas valdes priekšsēdētājs Arvis Pope pēc tam laikrakstā “Rīgas Balss” atzina, ka formalitāšu kārtošana noritējusi pat negaidīti raiti, jo pretī bijuši atsaucīgi cilvēki – vispirms jau Temirtavas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Kamalkins Muhamedžanovs.
Tolaik sabiedrībā tika diskutēts, kur Rīgā Spādem iekārtot atdusas vietu.
Brāļu kapu variantu noraidīja. Proti, tajos nevarētu uzstādīt individuālu pieminekli. Par Meža kapiem izšķīrās, jo, radinieku ieskatā, admirālim bija jāatdusas blakus savai māsai Martai, izsūtītā un Sibīrijā bojāgājušā komponista Alfrēda Feila sievai. Pieminekli ar kara flotes devīzi “Mūs vieno Latvijas svētais vārds” atklāja 1994. gadā.
