1990. gada 27. aprīlī. Lietuva ekonomiskās blokādes apstākļos 0
Pirms 30 gadiem bija pagājusi nedaudz vairāk kā nedēļa kopš PSRS vadība Maskavā ieviesa ekonomiskās sankcijas pret Lietuvu, mēģinot piespiest to atteikties no martā pasludinātā neatkarības atjaunošanas kursa. Vispirms Lietuvai ievērojami samazināja dabasgāzes plūsmu un pārtrauca naftas piegādi Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcai. Valstī bija jūtama enerģētiskā krīze.
“Ekonomiskā blokāde, kurā nonākusi Lietuva, diktē savu dzīves ritmu un tempu. Daudz retākas kļuvušas mašīnu straumes. Vakaros ielas liekas neparasti tumšas. Kurināmā trūkuma dēļ pārtraukuši darbu 46 rūpniecības uzņēmumi. 10 tūkstoši cilvēku palikuši bez darba. Saīsināts televīzijas un radio raidījumu translācijas laiks.
Toties parlamenta dzīve kļūst aizvien dinamiskāka un spraigāka,” vēstīja Latvijas kompartijas izdevums “Cīņa”, kas tomēr vēl centās ievērot neitralitāti vērtējumos.
Lietuvas Augstākās Padomes priekšsēdētājam, lietuviešu atmodas līderim Vītautam Landsberģim nācās konstatēt, ka ASV prezidents Džordžs Bušs nevēlas Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas procesa atvieglošanas vārdā ieviest ekonomiskās sankcijas pret Padomju Savienību un naidoties ar PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu. Landsberģis, līdzīgi kā vēlāk arī Latvijas un Igaunijas līderi, izlēma, ka tādā gadījumā uzsvars jāliek uz demokrātiskajiem spēkiem pašā PSRS, kurus personificēja vispirms jau tautā populārais, dinamiskais PSRS tautas deputāts Boriss Jeļcins.
Pozitīvu lomu spēlēja PSRS sabrukšanas periodam raksturīgais saimnieciskais un administratīvais haoss, kas ļāva lietuviešiem “pa tiešo”, apejot Kremli, meklēt kontaktus ar Maskavas, Ļeņingradas (Sanktpēterburgas), Ukrainas PSR un citiem uzņēmumiem, pat ar Tjumeņas naftiniekiem, kas bija gatavi piegādāt valstij vajadzīgo – bartera apmaiņā pret Lietuvas ražojumiem un lauksaimniecības produktiem.
Publikācija tapusi projektā “Pie nācijas šūpuļa. 1920.–1990.”
Projekts tiek īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “Latvijai – 100” atbalstu.