1920. gada 22. aprīlī. Polijas armija aiziet no Latgales 0
Pirms 100 gadiem Latvijas preses birojs oficiāli paziņoja, ka Polijas armija atstājusi Latgali, kurā tā kā Latvijas armijas sabiedrotais uzturējās kopš 1920. gada janvāra, kad kopīgiem spēkiem no Latgales tika padzīti lielinieki. Poļu karaspēks Latgali pakāpeniski bija sācis pamest martā.
Kaut gan Latvijas un Polijas attiecības joprojām varēja saukt par draudzīgām, ārpolitisko apstākļu un tāpat Polijas iekšpolitisko nianšu dēļ svešas armijas uzturēšanās Latvijas teritorijā pamazām bija kļuvusi apgrūtinoša un aizdomas raisoša. “Viņu politika un taktika ne ar ko neatšķiras no Bermonta.
Ja poļi drīzumā neatstās Daugavpili, tad nav šaubu, ka viņi mūs izdzīs laukā un par Latgali izlietās kareivju asinis būs velti plūdušas. Visi izdotie no latvju valdības dokumenti tiek apsmieti un ļaudis spīdzināti un daži likti cietumā, mantas konfiscētas,” 1920. gada februāra beigās Rīgai ziņoja Latgales apgabala priekšnieks Andrejs Bērziņš. Polijas presē bija ieskanējušās nepatīkamas notis.
Aprīļa vidū Latvijas prese citēja poļu laikrakstu “Kurjer Lwowski”, kuru uzskatīja par tuvu Varšavas valdības aprindām. Šis laikraksts prātoja, ka Latvija cenšoties “kaitēt” Polijai, sākot miera sarunas ar Padomju Krieviju: “Latvijai lielinieki piesolījuši Latgali ar Daugavpili – lielinieki, kurus no tās pašas Latgales izdzina poļu armija.
Latgali poļu militārās aprindas atdeva Latvijas administrācijai, bet politiski šī lieta vēl nav izšķirta. Polija bija gatava Latgali piešķirt Latvijai, bet tagad tai savs stāvoklis jārevidē, jo Latgale nav neapstrīdami latviešu teritorija.” Savukārt Latvijas prese uzsvēra, ka Polijas karaspēka izvešana liecinot par to, ka attiecības joprojām ir sirsnīgas, jo Polija izpildījusi savulaik apsolīto.
