1920. gada 15. aprīlī. Atentāts pret Kārli Ulmani 0
Pirms 100 gadiem uz Cesvaines–Lubānas lielceļa, netālu no Liedeskroga notika neveiksmīgs atentāts jeb “slepkavu uzbrukums”, kā to raksturoja pilsoniskā prese, tā brīža valdības vadītājam un vienam no Latviešu Zemnieku savienības (LZS) līderiem Kārlim Ulmanim.
Atentāts notika divas dienas pirms Satversmes sapulces vēlēšanām, kuras ar nepacietību un zināmu nervozitāti gaidīja visa Latvija. Ulmanis bija devies uz Vidzemi tālākā aģitācijas braucienā, uzstājās priekšvēlēšanu sapulcēs, kur mudināja balsot par LZS, solot agrārreformu un muižu zemes sadalīšanu.
Viņam vaļējā automašīnā pārbraucot no Jaungulbenes uz kārtējo sapulces vietu Lubānā, tobrīd nezināmi ļaundari meža ieskautā ceļa pagriezienā, auto tuvojoties, uzspridzināja priedi. Koks pārgāzās pāri šosejai tieši braucamā priekšā. Plāns bija panākt, lai automašīna apstājas, un tad to apšaudīt.
Braucamajā bez Ulmaņa atradās arī viņa šoferis Miklass, šofera palīgs Brēmers, sekretārs Jūlijs Druva un adjutants Miervaldis Lūkins. Pavadošie policisti zirgos bija atpalikuši. Situāciju glābis Lūkins. Kad no meža sāka šaut, viņš apmulsušajiem braucējiem nokomandēja mesties grāvī un šaut pretī.
Pārsteiguma moments zuda, uzbrucēji atkāpās, un drīz atsteidzās arī konvojs. Ja neskaita savainoto šofera roku, nopietni neviens incidentā necieta, kamdēļ sociāldemokrāti vēlāk apgalvoja, ka Ulmanis pats visu noorganizējis. Tomēr mūsdienās zināms, ka uzbrukumu īstenoja no Padomju Krievijas vēl martā iesūtītā O. Rihtera (“Džeka”) teroristiskā grupa piecu vīru sastāvā.
1920. gadā šādu bandu mežos vēl bija diezgan daudz. To uzdevums bija ar terora metodēm mazināt iedzīvotāju ticību Latvijas valsts varai. 1939. gadā atentāta vietā uzstādīja akmeni ar piemiņas plāksni. Padomju gados to iznīcināja, bet 1988. gadā, pateicoties “Helsinki 86” grupas aktivitātēm, atjaunoja.
