1940. gada 17. janvārī. Franču komunisti – PSRS un nacistiskās Vācijas sabiedrotie 0
Pirms 70 gadiem Francijas parlamenta pārstāvju palāta – Nacionālā sapulce – pieņēma lēmumu atcelt no amatiem visus Francijas kompartijai piederīgos deputātus, ja vien tie nenorobežojas no šīs partijas un PSRS vadītās starptautiskās komunistu jumtorganizācijas “III internacionāles” jeb Kominternes, kas faktiski bija padomju specdienestu segorganizācija. Līdzīgu lēmumu attiecībā uz senatoriem pieņēma arī Francijas parlamenta augšpalāta – Senāts.
Komunistiskā partija kā destruktīva, Otrā pasaules kara apstākļos pret valsts iekšpolitisko vienotību vērsta organizācija Francijā ar likumu tika aizliegta 1939. gada 26. septembrī. Tas notika tādēļ, ka franču komunisti nespēja iet pret saviem Maskavas maizestēviem un nenosodīja 1939. gada 23. augusta Molotova– Ribentropa paktu, tas ir, Vācijas un PSRS neuzbrukšanas un sadarbības līgumu. Līgums toreiz Rietumeiropā daudzus šokēja, pat nezinot par slepenā papildprotokola eksistenci.
Kā vēl 1939. gada 30. novembrī uzrunā parlamentam bija norādījis premjers Eduārs Daledjē, komunisti aģitēja pret Francijas savienību ar Angliju un tādējādi darbojās nacistiskās Vācijas interesēs, bet ar šo valsti Francija un Anglija taču karoja.
Deladjē uzsvēra, ka komunisti “vēl vakar nikni uzbruka Vācijai un tās režīmam, bet šodien sludina nodevību ienaidnieka priekšā”. Staļina spiediena ietekmē franču komunistu vadība līdz 1940. gada vasaras vidum sludināja, ka “darba tautai” nav nekā kopēja ar “imperiālistisko” karu un drīzāk jāslēdz miers ar Vāciju, jo galvenā “kara kurinātāja” esot Anglija.
