1929. gada 9. decembrī. Grīziņkalns iegūst revolucionāru nosaukumu 0
Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde piekrita sociāldemokrātiski noskaņotās Latvijas Vēstures pētīšanas biedrības priekšlikumam Grīziņkalnu pārdēvēt par 1905. gada parku. Attiecīgais iesniegums valdē bija nonācis jau 1928. gada jūnijā, iniciatoriem norādot, ka Rīgas pilsētā nav nevienas vietas, kas veltīta 1905. gada revolucionāro notikumu piemiņai.
Tajā pašā gadā biedrība darīja zināmu vēlmi uzcelt parkā atbilstošu pieminekli. Oficiālo lēmumu par parka pārdēvēšanu pilsētas dome pieņēma 19. decembra sēdē. Tad tāpat apstiprināja priekšlikumu Grīziņkalnam līdzās esošo Ērgļu ielu pārsaukt ievērojamā sociāldemokrātu aktīvista Jāņa Asara vārdā, kā arī Kārļa ielu, kas stiepās gar dzelzceļa uzbērumu līdz Daugavai, par 13. janvāra ielu.
Arī to bija rosinājusi Vēstures pētīšanas biedrība, ņemot vērā notikumus, kas Daugavas krastmalā bija risinājušies 1905. gada 13. janvārī, kad tur tika apšauti demonstranti. Kārļa ielas pārdēvēšanai pilsētas valde gan sākotnēji nepiekrita, taču dome bija lēmusi citādi. Vācbaltu deputātus, kā arī pilsoniski labējos, kuri iebilda, pārbalsoja.
Strīdus neizraisīja ideja par kādas jaunizveidotā Teikas rajona ielas nosaukšanu arhitekta Konstantīna Pēkšēna vārdā. Arī šī iela parādījās Rīgas kartē 1929. gada decembrī. Grīziņkalns līdz ar pārdēvēšanu sociāldemokrātiem pārvērtās par tradicionālu 1. maija svinību, manifestāciju un priekšvēlēšanu pasākumu vietu, brīžiem pulcējot pat 20–30 tūkstošus ļaužu.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma kreiso aktivitātes gan tika aizliegtas. Parka jaunā identitāte bija strādnieku atpūtas un deju vakari.
