1879. gada 28. novembrī. “Laimes vēlēšana Ķeizara Majestātei” 0
Pirms 140 gadiem laikraksts “Baltijas Vēstnesis” par to, kā Rīgā uzņemta vēsts par neveiksmīgo atentātu pret caru Aleksandru II: “Ziņa par mūsu augsta Kunga un Ķeizara laimīgu izglābšanu no draudošām briesmām ātri izplatījās 21. novembrī pa pilsētu. Vācu teātrī (tagad LNO. – Aut.) priekš programma sākšanas tapa spēlēta Antona Rubinšteina “Ouverture triomphale” un tad uz publikas karstu vēlēšanos “Dievs sargi Ķeizaru” – trīs reizes. (..) Vēl tai pašā vakarā noturēja arī Rīgas Latviešu biedrība ārkārtīgu runas vīru sapulci dēļ apspriešanas, kas šinī lietā darāms. Biedrības priekšnieks Kalniņa kungs, sapulci atklādams, izteica, ka līdz ar visu plašo valsti arī mūsu latviešu tauta ar riebumu skatoties uz to ļauno darbu Krievijas pašā centrā, Maskavā, bet arī priecājoties un Dievam pateicot par briesmu laimīgu novēršanu no viņa svaidītās galvas. Sapulce pavadīja šos vārdus ar skaļiem “urā” un ar valsts dziesmas dziedāšanu.” Uzbrukums Aleksandram II notika 19. novembrī pie Maskavas, kad sazvērnieki no teroristiskā revolucionāru grupējuma “Narodnaja voļa” (“Tautas griba”) uzspridzināja dzelzceļa vagonu, kurā, kā uzskatīja, brauca cars, taču īstenība atradās viņa svītas ļaudis. Aleksandrs II tobrīd sēdēja citā vilcienā. Rīgā par notikušo uzzināja 21. novembrī.