Šī 4000 gadu senā prakse ir tieši tas, kas nepieciešams, lai mazinātu stresu 10
Staigāšana pa labirintu – šī senā nodarbe var jums palīdzēt mazināt trauksmi un stresu. Kā vēsta “BBC”, labirints savas labsajūtas vairošanai un nemiera mazināšanai kļūst arvien populārāks veids, kā sev palīdzēt.
Kā zināms, labirints ir vēsturiska celtne ar daudzām sarežģītām ejām vai simbolisks, arhetipisks aplis vai taku spirāle rituāliskai ar meditāciju saistītai darbībai. Mūsdienās labirints viarāk kļuvis par parka ornamentu izklaides vai spēles vajadzībām.
Labirints ir sens arhetips, kas datēts ar 4000 un vairāk gadu senu pagātni. To simboliski izmanto kā pastaigu meditāciju, horeogrāfisku deju vai rituālu un ceremoniju vietu.
Labirints ir domāts, lai cilvēks zaudētu ceļu, un labirints ir domāts, lai cilvēkam palīdzētu atrast ceļu.
Labirinti sasopami šķietami visur. Ir liecības par labirintiem, kas iegrebti klintīs vai smiltīs, vai ieausti grozos no Āzijas, Amerikas un Āfrikas dienvidiem. Viduslaikos labirinti bija pat 25% katedrāļu, skaidro BBC.
Kamēr labirinta staigāšana jau tūkstošiem gadu ir kustību meditācija, ir mūsdienīgi pētījumi, kas liek domāt, ka labirints nāk par labu cilvēka garīgajai veselībai.
Pētījumā, kas pērn publicēts kādā psiholoģijas žurnālā, konstatēts, ka labirinta iešana palīdzējusi atvieglot cilvēku stresu COVID-19 pandēmijas laikā.
“Cilvēkiem slimnīcās un cietumos labirinta staigāšana kā prāta un ķermeņa prakse var būt dzīvi uzturoša un dziedinoša papildus tradicionālajām ārstniecības formām,” BBC sacīja pētījuma pētniece.
Viņa turpināja: “Labirinta staigāšana var veicināt miera sajūtu un citas pozitīvas emocijas, mazināt stresu, kultivēt pašlīdzjūtību un sniegt iespēju pārdomām par savu dzīvi un jēgu.”
