“Šī visiem būs izaicinājumu pilna sezona.” Latvijas bobsleja izlase gatavojas gaidāmajai sezonai 2
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas bobsleja izlase turpina gatavoties gaidāmajai sezonai. Šonedēļ individuālā režīmā, bet nākamnedēļ atkal būs visi kopā. Pirms tam gan daudz liets sviedru vasaras treniņnometnēs, arī septembra pirmajās divās nedēļās Rīgā, tostarp starta estakādē. Uz lielā ledus bobslejisti Siguldas trasē cer kāpt oktobra vidū.
Pēc balsošanas uz testiem
Dienā, kad Latvijas pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām (1. oktobrī), bobslejisti Murjāņu sporta ģimnāzijā rīkos šogad jau otro jauno talantu atlasi, tā arī to pozicionējot – “Visi uz vēlēšanām un uz testiem!”.
Lielākajiem talantiem par sapni tiek piedāvāta iespēja pēc nepilniem četriem gadiem startēt olimpiskajās spēlēs Kortīnā Milānā (Itālija). Loģisks ir jautājums, vai tad bobsleja izlasē trūkst kadru?
“Šobrīd papīros mums ir 20 bobslejisti, bet reāli, kad sākas septembris, tad studenti un skolēni ir mazāk pieejami. Tas nozīmē, kā kuru treniņu, ir no 14 līdz 16 dalībniekiem,” “Latvijas Avīzei” teic Latvijas Bobsleja izlases galvenais treneris Sandis Prūsis.
Trīs puiši mācoties skolas pēdējā klasē, vēl daži studenti. Visi spēcīgi, bet jaunu atlasi vajag, jo jādomā uz priekšu.
“Skaits jau nav svarīgs. Tas varbūt citiem svarīgi papīros, kur katrs ierakstīts. Svarīga ir kvalitāte un konkurence, kas dzen uz priekšu. Noteikti uzraksti, ka būs atlase, jo, kas zin, atnāks kāds tīrradnis. Ja būs, ko ņemt, tad ņemsim. Ja kāds būs labāks par esošo, tad noteikti paņemsim tagad, ja ne, ierakstīsim savos bloknotos un gaidīsim nākamgad,” saka Prūsis, piebilstot, ka bieži vien svarīga ir ne tikai kandidātu muskuļu masa un spēks, bet arī pelēkās vielas svars cilvēka ķermeņa augstākajā punktā.
Šobrīd trīs piloti
Latvijas izlase sezonu sāks nevis Pasaules kausa izcīņā, kas paredzēta Ziemeļamerikā ar trim posmiem, bet gan līmeni zemākā Eiropas kausa izcīņā. Komandā šobrīd ir trīs piloti – Emīls Cipulis, Dāvis Kaufmanis un Jēkabs Kalenda. Oskars Ķibermanis vasaras vidū gūlās zem ķirurga skalpeļa, tika izoperēts un, cerams, kārtībā savests ceļgals.
“Par Oskaru šobrīd ir grūti prognozēt, kad viņš atgriezīsies. Kustība ir sākusies, viņš sācis rehabilitācijas aktīvo fāzi, bet neņemos teikt, kad viņš varētu būt atpakaļ. Šobrīd es sezonas pirmo pusi plānoju bez viņa,” tā Prūsis.
Nebraukšana uz Pasaules kausa posmiem Ziemeļamerikā šobrīd ir loģiskāka, nekā lielu finanšu tērēšana.
“Iemesli ir vairāki – nauda, nauda, nauda, jo tehnikas sūtīšana, loģistika ir pamatīgi sadārdzinājusies. Šosezon viennozīmīgi tas ir prātīgs lēmums nebraukt uz Ameriku, bet, runājot ilgtermiņā, tad grūti pateikt. Agri vai vēlu Ziemeļamerikā būs jāatgriežas un tur būs jābrauc svarīgos mačos. Bet, kā jau teicu, kādas finanses mums ir, ar tādām mums jāizgrozās. Iepriekšējās sezonas beigās puiši gan bija Ziemeļamerikā. Tur kamanas īrējām uz vietas,” skaidro izlases galvenais treneris.
To, ka jauno pasaules notikumu iespaidotajos apstākļos ar loģistiku viss nav kārtībā, liecina arī fakts, ka savu kaujas tehniku no Pekinas olimpiskajām spēlēm, kas notika februārī, mūsējie dabūja vien maija beigās.
“Tehnikas atgriešanās beigās sanāca trīs reizes dārgāka. Nekas bojāts nebija, varbūt kas bija iepelējis un ierūsējis, tik ilgi stāvot konteinerā. Tehnikas ziņā šosezon mums būs tādi minimāli jauninājumi. Pirmkārt, jāredz, kas notiek plašajā pasaulē. Otrkārt, tie džeki, kas mums šobrīd ir komandā, ņemot vērā, ka Ķibermanis ir malā, tad viņiem šī mūsu pieejamā tehnika ir pilnīgi apmierinoša,” spriež Prūsis.
Viņš cer, ka Cipulis un Kaufmanis Eiropas kausa posmos Lillehammerā, Altenbergā un Īglsā divniekos cīnīsies par desmitnieku, četriniekos pa sešnieku. “Es pirmajos posmos no viņiem gribētu redzēt stabilitāti. Lai nav tā kā iepriekš, kad bija daži bezcerīgi braucieni.
Kalenda sākumā startēs tikai divniekos, jo viņam šī būs tikai otrā sezona, viņš nav braucis ne Lillehammerā, ne Altenbergā. Uzskatu, ka viņam tās trases vispirms jāizbrauc ar divnieku, tad varēsim domāt tālāk. Viens ir dzīties pēc skaita un pēc masveidības, bet es, kā treneris, jo vecāks palieku, jo vairāk par savu puišu drošību domāju. Visam ir savs laiks,” savu skatījumu par izlases pārstāvju iespējām atklāj Prūsis.
Jauni izaicinājumi
Bobslejs, skeletons un kamaniņu sports ir dārgi un ekskluzīvi sporta veidi. Mūspusē tas lielā mērā balstās uz valsts pleciem, kas uztur Siguldas trasi. Protams, arī federāciju atbalstītājiem ir liela nozīme. Latvijas Bobsleja un skeletona federācijā (LBSF) šovasar nomainījās prezidents, Jāņa Kola vietā amatu ieņemot Rīgas Brīvostas pārvaldniekam Ansim Zeltiņam.
Sandis Prūsis, kurš arī ir LBSF valdē, ar kurzemniekam piemītošo humora izjūtu teic, ka pārmaiņas ir jūtamas, jo “pirmo reizi federācijas sapulce bija brīvostas pārvaldes telpās, kas iepriekš tur nenotika”. Tad gan saka nopietnāk.
“Jaunajam prezidentam ir vajadzīgs laiks, lai iepazītos ar procesu un niansēm mūsu sportā. Radikālas pārmaiņas mums nebija vajadzīgas un, domāju, ka viņš ar laiku iestrādāsies.” Iepriekš uz Latvijas bobslejistu kamanām bija manāmas arī Rīgas Brīvostas reklāmas. Vaicāju, vai tagad tās būs lielākas?
“Sapratu pretējo, ka tagad, lai nebūtu interešu konflikta, varētu nebūt. Bet, iespējams, būs kaut kas cits, to es nevaru pateikt. Par finansējumu ir vienkārši – tā vienmēr visiem ir par maz. Jo īpaši pēc tām izmaiņām sponsorēšanā. To arī mēs jūtam, jo nav atbalsta jauniešu akadēmijai, kas bija iepriekš. Mēs jau esam vienīgā federācija, kura pati audzina sev sportistus, jo mūsu sporta veidā nav sporta skolas bobslejā, kas audzinātu un piegādātu talantus.
Federācija pati meklē un audzina savas rezerves. Šobrīd kopējā aina finansēs ir ar negatīvu tendenci, bet tā jau ir lielākajai daļai,” uzskata Prūsis. Vaicāts, vai ledus trases enerģētisko resursu pamatīgā sadārdzinājuma dēļ nevērsies ciet, viņš neizslēdz, kas tā ir iespējams.
“Šobrīd grūti teikt, kā būs. Dzirdu, kā šūmējas hokeja halles Latvijā. Nezinu Siguldas trases nianses ne par izdevumiem, ne ieņēmumiem, bet domāju, ka problēmas būs līdzīgas. Tur ledus vēl nav. Ceru, ka tie, kas par to atbildīgi, ir lietas kursā un prognozē, kā tikt galā. Vai Eiropā var būt līdzīgi? Ja es lasu, ka Vācijā uz pusi samazina apgaismojumu naktīs, citur slēdz baseinus, tad jau problēmas visur ir līdzīgas. Jā, šī varbūt visiem būs izdzīvošanas sezona. Mēs nezinām, kas sagaida. Ceru, ka visi būs apraduši, būs saprotamāki reglamenti attiecībā uz kovidu, kas iepriekš ļoti ierobežoja sportu. Tagad nāk finanšu krīze. Kas notiks, ja kādu trasi, kur ieplānoti mači, aizslēdz ciet un mači tur nenotiek? Ceru, ka tā nebūs, bet pieļauju, ka tā var notikt. Tāda ir šā brīža situācija pasaulē, kad neko tālu uz priekšu plānot nevaram,” atzīst Prūsis.
