Sezonas iesildīšanās – takas pilsētās 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizejošā ziema mūs pārsteigusi ar dažādiem rekordiem – gan sen neredzēti aukstu decembri, gan neparasti siltu februāri, kura dēļ Kurzemē jau sācies meteoroloģiskais pavasaris un upes, pat vairākkārt izejot no krastiem, radījušas plūdus. Tikmēr Austrumlatvijā joprojām valda ziema, un dabas takas pārsvarā vēl klāj samērā bieza sniega sega. Bet valsts rietumdaļā jau izplaukušas sniegpulkstenītes un atlidojuši pirmie gājputni (ķīvītes, dzērves, zosis), par kuru novērojumiem atrodami ieraksti portālā “Dabas dati.lv” – tātad īstais laiks doties dabā. Ja vēl nevilina tāli pārgājieni, interesantas un ne pārāk garas dabas takas gaida arī pilsētās un to tuvākajā apkaimē.
Septiņas takas Jūrmalā
Jūrmala ir iecienīts tūristu galamērķis vasarā, taču arī ziemā aktīvās atpūtas cienītājiem te nebūs garlaicīgi, jo izstieptās kūrortpilsētas teritorijā atrodas Ķemeru Nacionālais parks, kurā izveidotas vairākas dabas takas. Lai iesildītos, var doties 1,6 kilometrus garā pastaigā apkārt Melnezeram. Šī purva ezera maksimālais dziļums ir divi metri, un to apvij nostāsts par nogrimušajiem dārgumiem – Ķemeru viesnīcas sudraba traukiem, kas it kā te noslēpti, sākoties Otrajam pasaules karam. Pie Melnezera ir grantēta autostāvvieta, taka ved cauri skaistam mežam, un pa ceļam būs informācijas stends ar lielu karti un norādēm uz apskates objektiem.
Savukārt netālu no šīs vietas atrodas Slokas ezers ar peldošu putnu vērošanas torni un dabas taku (3,1 km), kas mitrākās vietās pārklāta ar dēļu segumu, piemēram, posms caur Vēršupītes dumbrāju, kas šobrīd ir applūdis, tādēļ bez gumijas zābakiem neiztikt. Taka ir apļveida – tā sākas un beidzas pie skatu torņa.
Viens no garākajiem ir Zaļās kāpas pastaigu maršruts. Desmit kilometru aplis lielākoties ved pa meža ceļiem, kas vietām uzlaboti ar dolomīta šķembām, – no Partizānu ielas gar Zaļo kāpu līdz Sēra dīķu laipai, pēc tam cauri Raganu purvam un atpakaļ uz Ķemeriem. Zaļā kāpa ir vairākus kilometrus garš ar priežu mežu apaudzis smilšu valnis, kas veidojies kā senās Litorīnas jūras krasts pirms vairākiem tūkstošiem gadu, bet Sēra dīķi – neparasts ģeoloģisks veidojums, kur sērūdens avoti izplūst virszemē un uzkrājoties rada spēcīgu puvušu olu smaku. Pavasara siltajā laikā dīķos savairojas mikroorganismi, kas ūdeni iekrāso sēram raksturīgajā dzeltenajā krāsā. Uz Sēra dīķiem var nokļūt arī pa Robežu ielu, mērojot apmēram divus kilometrus pa meža un purva ceļu Antiņciema virzienā – tur būs purva takas sākums. Tā ir cilpveida nepilna kilometra garumā.
No Ķemeru Nacionālā parka informācijas centra “Meža māja” autostāvvietas sākas vien sešsimt metrus garā Melnalkšņu dumbrāja koka laipu taka, kas ļauj iepazīt pārmitru platlapju mežu – melnalkšņu dumbrāju Vēršupītes krastos. Tā vijas pa vēsturiskā Ķemeru kūrorta parka celiņiem, un pārgājienu var turpināt līdz sēravota paviljonam “Ķirzaciņa” nule atjaunotajā Ķemeru parkā un tālāk līdz šīs Jūrmalas apkaimes centram, kas arī tumšajās vakara stundās ir skaisti izgaismots. Mīlestības saliņa, paviljons, “baltais kuģis” – iespaidīgā Ķemeru sanatorijas ēka –, kas, šķiet, nekad nebūs gatava, un pareizticīgo baznīca – turpat blakus.
Jūrmalu šķērso arī divas garās distances pārgājienu takas – Jūrtaka, kas ved pa Rīgas līča krastu, un “Mežtaka”, kas sadalīta divos posmos. Pirmais (28 km) – iet cauri Ķemeru Nacionālajam parkam (sākas Kārniņu kapos, beidzas Bigauņciemā), otrais (23 km) – no Bulduru stacijas līdz Vecrīgai, ietverot Priedaini, Liepezeru, Lāčupi, Iļģuciemu. Šādam piedzīvojumam būs nepieciešamas vismaz divas dienas.
Cieceres taka Saldū
Pašā Saldus centrā iepretim tirgus laukumam sākas 370 metrus garā Cieceres dabas taka, kas vijas gar Cieceres upes krastu no Kuldīgas ielas tilta līdz Saules ielas tiltam. Tā ir viena no mūsdienīgākajām Latvijas dabas izziņas takām, pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem, jo taku ieskauj margas, maršrutā nav kāpņu un stāvu pacēlumu vai kritumu.
Takas malās izvietoti izglītojoši stendi, kas vēsta par dabas daudzveidību pilsētā. Jo īpaši aktuāli tas ir šogad, kad par 2022. gada dzīvotni izraudzīta tieši pilsēta. Tā, lūk, te varēs vairāk uzzināt par tādu pilsētvidē bieži sastopamu augu kā podagras gārsa. Tā kā Cieceres upes krasti pat vasarā var būt staigni, dabas taka izveidota kā dēļu klājs un pacelta virs zemes. Segumam beidzoties, ceļu no Saules ielas tilta var turpināt līdz Saldus ezeram.
Pūsēnu kāpas virsotnē
Liepājas puse ar ilgstošu sniega segu nav lutināta, toties brāzmaina vēja dienu nav trūcis. Stipro pūtienu labi izbaudīt dabas takā “Bernāti” (Nīcas pag., Kaires ciemā), kas ved uz Latvijas augstākās – Pūsēnu kāpas (37 m) – virsotni, kur ierīkotas gan kāpnes, gan iestaigāta taka. Te var nokļūt ar mašīnu pa autoceļu A11 (Liepāja–Palanga), no kura jānogriežas uz Jūrmalciemu un pēc aptuveni trīsarpus kilometriem pa labi būs redzama autostāvvieta.
Kāpa veidojusies no 1785. līdz 1835. gadam, aprokot zem smiltīm ap astoņdesmit māju, tostarp “Pūsēnu” mājas, kur dzīvojusi mežsarga ģimene. Pagājušā gadsimta 70. gados daļu kāpas kalna noraka, smiltis izmantojot silikātķieģeļu ražošanai, bet darbi tika pārtraukti ap 1980. gadu, kad ražošanai piemērotu smilšu aptrūkās.
Pārventas taka Goldingenē
Par Goldingeni Kurzemes hercogu laikā sauca Kuldīgu, kurā Pārventas dabas taka ļauj baudīt gleznainus skatus pāri Ventas upei uz vecpilsētu, Alekšupītes ūdenskritumu, Pils dzirnavām un seno ķieģeļu tiltu, kur taka arī sākas. Tilts ir trešais garākais no ķieģeļiem būvētais tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā, kas tapis pēc 19. gs. standartiem – piecsimt pēdu garš un divdesmit sešas pēdas plats, lai uz tā varētu izmainīties divas karietes. Ievērojams ir arī Alekšupītes ūdenskritums – augstākais Latvijā (4,15 m), kas 17. gs. pamatīgi nostiprināts, lai straume darbinātu pirmās papīra dzirnavas Kurzemē. Pils dzirnavās gatavots arī šaujampulveris.
Takas garums parka zonā ir nepilns puskilometrs, taču var mest arī loku, atpakaļceļā dodoties pa Krasta ielu. Ir divas atpūtas vietas ar soliņiem, taču reljefa un šķēršļu dēļ šī taka nav izmantojama vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Jūrmalas parks Ventspilī
Tajā atradīsiet jaukas pastaigu vietas visai ģimenei uz vairākām stundām. Cauri parkam vijas daudzas taciņas, tostarp Enkuru un Džungļu taka. Pirmā ir 730 metrus gara, un tajā apskatāma Baltijas valstīs lielākā enkuru kolekcija – vairāk nekā 140 dažādu veidu enkuru. Lielākais ir divdesmit trīs tonnas smags un sešus metrus augsts.
Savukārt Džungļu taka (380 m) patiks bērniem, jo tajā izveidotas vairākas laipas, iekarināti tiltiņi, tornītis un šķēršļu trase, kas augstākajā vietā sasniedz divu metru augstumu.
Pārrobežu pastaiga
Ja kāds kurzemnieks vai rīdzinieks, veroties zaļojošajos ziemāju laukos vai parku zālienos, apšauba ziemas esamību Latvijā, tad jādodas uz Vidzemes augstieni, kur vēl ne miņas no saules atkausētiem zemes laukumiņiem. Arī pašos valsts ziemeļos pie Latvijas–Igaunijas robežas valda ziema, taču Pedeles dabas taka Valkā un Valgā abos upes krastos varētu kļūt par pārgājienu pretim pavasarim.
Valgas pusē takas kopējais garums abos virzienos ir apmēram pieci kilometri, Valkas pusē – 350 metri. Te iekārtoti soliņi atpūtai un lapene Putraskalnā, no kura paveras skaista ainava uz Pedeles upi abpus robežai.
Teika vēsta, ka senāk igauņi ar latviešiem te nedzīvojuši tik draudzīgi kā tagad. Reiz latviešu karapulks nonācis līdz robežai un apmeties šajā kalnā atpūsties. Lai būtu spēks karot, uz uguns vārījuši lielu katlu ar putru, kamēr igauņi, noliecot pie zemes prāvu koku, uztaisījuši milzīgu lingu un laiduši akmeni uz latviešu apmetnes pusi. Tas trāpījis taisni putras katla viducī, un visa putra bijusi pagalam. Tā nu arī karošana pajukusi. Bet no tā laika kalna virsma bieži vien esot gluma kā putra, tādēļ šī vieta nodēvēta par Putraskalnu.
