Sezonas ēdiens – nātru zupa: žurnālistes Indras Ozoliņas pieredze 5
Pavasaris manās mājās tiek atklāts ne tikai ar logu mazgāšanu, bet arī ar jauno nātru lapiņu zupu. Kaut gan latvieši šādu maltīti cēluši galdā kopš seniem laikiem, nereti esmu sastapusies ar izbrīnītu attieksmi – kā gan var ēst nātres?!
Būdami rīdzinieki bez sava zemes pleķīša, abi ar dzīvesbiedru izejmateriālu šai maltītei sarūpējam tālāk no civilizācijas, nepiesārņotā vietā – Ložmetējkalna mežu masīvā, lai vienlaikus vērotu dabas mošanos. Visbiežāk tad ieraugām arī pirmos tauriņus. Es griežu ar šķērēm, jo netīk svilinošā sajūta, bet vīrs plūc nātres ar kailām rokām, jo dzēlienu uzskata par veselīgu.
Zupu vārot, neievēroju noteiktas produktu proporcijas. Mazos gabaliņos sagrieztu cūkas cauraudzīti katlā apcepu kopā ar sasmalcinātiem sīpoliem. Tad pieleju ūdeni, pielieku dažas kaltētas pētersīļu saknītes, pāris lauru lapu, sagrieztu burkānu un, kad zupa mazliet pavārījusies, ieberu nedaudz noskalotu miežu putraimu un sagrieztus kartupeļus.
Vienlaikus vārošā ūdenī noplaucēju un pēc tam sasmalcinu nātres. Kad ēdiens gandrīz gatavs, pievienoju nātres un patīkamākai garšai arī nedaudz svaigu vai konservētu skābeņu. Kad zupa jau šķīvī, pielieku vārītu sasmalcinātu olu un krējumu, bez kura šo ēdienu nevaru iedomāties. Ļoti garšīgi un smaržo pēc pavasara!
