Sezonas darbinieki lauksaimniecībā. Jāslēdz darba līgumi! 1
Daudziem lauksaimniekiem sezonas darbiem nepieciešami palīgi. Ja tādus izdodas atrast, ar viņiem jāslēdz darba līgumi, turklāt uz sezonā nodarbinātajiem attiecas tādi paši nosacījumi kā uz citiem darbiniekiem.
Pamatjautājumi
Atbilstīgi Darba likuma 28. panta pirmajai daļai darba devējs un darbinieki savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Proti, darbinieki uzņemas veikt konkrētu darbu, pakļaujoties noteiktai kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto algu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.
! Ja rodas šaubas par nodarbināto veselību, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendenti veic veselības pārbaudi, kas ļautu pārliecināties par viņu piemērotību paredzētajam darbam.
Svarīgi ir ievērot nodarbinātības ierobežojumus, piemēram, nepilngadīgajiem vai ārzemniekiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības (viņiem nepieciešama vīza, darba atļauja – par to varat interesēties Migrācijas lietu pārvaldē).
Būtiskākie nosacījumi
Darba līgumu ar sezonā nodarbinātajiem var slēgt uz noteiktu laiku. Uz šādiem darbiniekiem attiecināmi tādi paši noteikumi kā uz darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums uz nenoteiktu laiku, – tāds pats atalgojums, darba un atpūtas laiks, atvaļinājums, slimības naudas apmaksa utt.
! Darba likuma 45. panta otrā daļa nosaka, ka termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums, lai veiktu sezonas darbu (ieskaitot termiņa pagarinājumus), nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.
Minimālā darba alga nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Darba devējam ir pienākums izmaksāt algu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieki un darba devējs nav vienojušies par izmaksu reizi mēnesī. Darba samaksa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas darba devējam jāveic pirmām kārtām. Ja ir noteikta laika alga vai akorda alga, jāņem vērā Ministru kabineta “Noteikumi par minimālās mēneša algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu”.
Ja darbinieki darbā izmanto savus instrumentus, darba devējam ir pienākums atlīdzināt viņiem izdevumus, kuri atbilstīgi darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai radušies ar darba devēja piekrišanu.
! Darba laiku organizē darba devējs. Darbinieki var strādāt normālo, nepilno, summēto darba laiku, darbu maiņās, naktīs, kā arī virsstundas. Galvenais – ievērot likumā paredzētos ierobežojumus, aizliegumus un kārtību. Katrs darba devējs atbilstīgi darba specifikai var noteikt darbiniekiem konkrētu darba laiku.
Jebkuram darbiniekam, arī pusaudzim, ir tiesības uz atvaļinājumu par nostrādāto darba laiku. Darbinieki var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņi pie darba devēja bijuši nepārtraukti nodarbināti ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā. Taču, ja darba attiecības izbeigtas ātrāk, atvaļinājuma kompensāciju izmaksā par visu nostrādāto darba laiku. Tātad kļūdās tie, kuri domā, ka, nodarbinot darbiniekus trīs mēnešus, viņiem nekas nepienākas.
