Pētījums ar “ziemas” un “vasaras” pelēm 0
Zinātnieku grupa izaudzēja peles dažādos “gadalaikos”, dalot to pēc gaismas cikliem. Vasaras peles katru dienu saņēma 16 stundas gaismas un astoņas stundas tumsas. Pavasara un rudens apstākļos audzētās peles piedzīvoja pārmaiņus 12 stundas tumsas un gaismas. Trešā grupa, ziemas peles, piedzīvoja 16 stundas un tikai astoņas stundas gaismas ik dienu. Grupu vides bija identiskas visos citos aspektos.
Kad komanda izmērīja elektrisko aktivitāti dzīvnieku smadzenēs, viņi atklāja, ka vasaras apstākļos audzētas peles uzrāda konsekventi augstākus serotonīna izdalīšanās līmeņus salīdzinājumā ar savām rudens un ziemas māsām – vispārēji, vasaras peles bija vislaimīgākās.
Izmaiņas smadzenēs atkarībā no sezonām atspoguļojās arī peļu uzvedībā. Pele ar tādu smadzeņu ķīmiju, kas ir pielīdzināma depresijas nomāktam cilvēkam, uzvedās mazliet savādāk nekā tās māsas.
Piemēram, “piespiestās peldēšanas tests”, bieži vien tiek izmantots, lai pārbaudītu antidepresantu efektivitāti. Zinātnieki ieliek peles baseinā ar ūdeni un mēra, cik ilgu laiku viņas pavada, mēģinot izbēgt un cik ilgi, pasīvi dreifējot. Peles virs ūdens droši turas bez jebkādām lielām pūlēm, taču depresīva pele, saskaņā ar šo teoriju, ātrāk zaudēs cerības uz izkļūšanu un pārtrauks censties ātrāk nekā parasta pele.
Vanderbilta komanda izmēģināja šo testu ar savām pelēm un atklājās, ka ziemā dzimušās ātrāk zaudēja cerības uz glābiņu.
Līdzīgā veidā “atvērtā lauka tests” palīdz noteikt, cik ļoti pele vēlas dotās klajumā. Kā jau jūs varat iedomāties, peles kā medījums ir ļoti piesardzīgs pret atrašanos klajā, pieejama vietā, taču pētījums parādīja, ka vasarā dzimušās un augušās peles ir drošākas un mazāk nervozas nekā ziemas māsas, tāpēc viņas mazāk laika pavadītu noslēgtās vietās vai iedzītas stūrī.
Šī dzimšanas sezonas ietekme turpinājās arī pelei izaugot, kas varētu nozīmēt, ka sezonālā apgaismojuma ietekme uz smadzenēm, kuras vēl attīstās, var būt paliekoša arī tad, kad pārceļamies uz atšķirīgu vidi.
Tomēr zinātniekiem vēl ir jāpierāda šī sezonālā ietekme uz cilvēkiem. Cilvēkiem šādam efektam vajadzētu saglabāties dekādēm ilgi un nav zināms, vai tā ir. Taču līdzīgi pētījumi jau ir īstenoti. Piemēram, Kolumbijas universitāte salīdzināja 1,688 slimības ar 1,7 miljonu pacientu dzimšanas datumiem starp 1985. un 2013. gadu. Starp citām kaitēm ar depresiju saistītās diagnozes biežāk konstatētas mazuļiem, kuri dzimuši ziemā.
Protams, mūs, visticamāk, ietekmē vēl citi sezonālie faktori, ne tikai gaisma.
