Sēžam uz gāzes mucas 0
Cilvēki, kas slēgtā atkritumu izgāztuvē meklē metālus vai citas otrreiz izmantojamās izejvielas, vai, piemēram, tie iedzīvotāji, kas krāsns aizbīdni aizver, pirms sadedzis kurināmais, ir pakļauti tādam pašam saindēšanās riskam ar gāzēm kā tie aizvadītajā nedēļā četri dzīvību zaudējušie un trīs saindējušies cilvēki zemnieku saimniecībā “Makleri” Jaunbērzē Dobeles novadā. Pūšanas un citu ķīmisko procesu rezultātā uzkrājies metāns un tvana gāze var pat izraisīt sprādzienu. Mēriekārta rekultivētā izgāztuvē Rīgas reģionā zem māla slāņa pērn uzrādīja pat līdz 45% metāna klātbūtni, kas viss būtu jāizsūc un jāizmanto. Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa uzsver: “Mēs sēžam uz pulvera mucas. Ļoti vēlos cerēt, ka aizvadītajā nedēļā Jaunbērzē notikusī nelaime liks cilvēkiem nopietnāk vērtēt bīstamību, kādu izraisa saindēšanās ar gāzēm.”
“Latvijas Avīzē” pirms vairāk nekā pusotra gada vēstījām par SIA “Zaļā Mārupe” biogāzes stacijas tvertnes tīrīšanas brīdī notikušo saindēšanos ar indīgajām gāzēm, kuras laikā dzīvību zaudēja divi uzņēmuma darbinieki. Administratīvā tiesa šā gada pavasarī secināja, ka vainīgs bija darba devējs, kas nebija parūpējies par darba aizsardzības prasību ievērošanu. Abos ar lauksaimniecisko ražošanu saistītajos nelaimes gadījumos ar saindēšanos no gāzēm pēdējā pusotra gada laikā dzīvību zaudējuši seši cilvēki.
Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa uzsver: “Mēs sēžam uz pulvera mucas. Ļoti vēlos cerēt, ka aizvadītajā nedēļā Jaunbērzē notikusī nelaime liks cilvēkiem nopietnāk vērtēt bīstamību, kādu izraisa saindēšanās ar gāzēm.”
Viņa vērš uzmanību, ka tikai šajā gadā pabeigts tiesas process par negadījumu Jūrmalas pašvaldības uzņēmumā SIA “Jūrmalas ūdens”, kas notika pirms pieciem gadiem un kurā kanalizācijas ūdens attīrīšanas baseinā iekrita un dzīvību zaudēja divi darbinieki. VDI tiesu uzvarēja, pierādot, ka kompetentā institūcija (no malas piesaistīts uzņēmums) nebija profesionāli izvērtējusi riskus. “Tiesu medicīnas ekspertīze gan Jūrmalas, gan arīdzan Mārupes gadījumā pierādīja, ka darbinieki nosmaka, nevis noslīka, kā uzskatīja darba devējs un kompetentā institūcija. Metāna gāze ir bez smakas, tā no plaušām izspiež skābekli,” precizē S. Zariņa.
Var izraisīt sprādzienu
“Tvana gāze jeb oglekļa monoksīds (CO) un metāna gāze. Cilvēki nejūt, ka viņi ir saindējušies ar šīm gāzēm, viņi ātri zaudē samaņu. Saindēšanās process noteikti notiek slēgtā telpā. Metāna gāze attiecībā 1 : 10 ar gaisu izraisa sprādzienu,” teic Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas prezidente Rūta Bendere.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Dainis Arbidāns lēš, ka Latvijā pie lielfermām ir vairāki simti lagūnas tipa mēslu krātuvju, kas rada papildu gāzu eksplozijas un saindēšanās risku. “Noteikti nedrīkst pārbaudīt skābekļa klātbūtni ar sērkociņu vai sveci, ražošanas telpās vajadzētu izmantot skābekļa maskas,” teic eksperts. Viņš gan arī atzīst, ka LLKC ir mēriekārtas amonjaka un sērūdeņraža mērīšanai, tās ir dārgas ierīces. Metāna mērīšanas ierīces LLKC nav. Gan tās, gan arīdzan ierīces amonjaka un sērūdeņraža daudzuma mērīšanai gaisā nav arī Valsts vides dienestam, kas uzrauga kūtsmēslu apsaimniekošanu videi draudzīgā veidā.
Ļoti lielam riskam sevi pakļauj cilvēki, kas bijušajās atkritumu izgāztuvēs cenšas izrakt kaut ko vērtīgu. Pūšanas un citu ķīmisko procesu rezultātā uzkrājies metāns un tvana gāze var izraisīt sprādzienu.
Ļoti kaitīgu gāzu – hloru saturošo organisko savienojumu – un smago metālu (tos cilvēka organisms neatpazīst un neizvada) iedarbības riskam sevi pakļauj cilvēki, kas dedzina jebkura veida atkritumus. “Dedzināt atkritumus Latvijā var vien “CEMEX” kurtuvē, kur dedzināšanas tehnoloģija nodrošina gāzu absorbēšanu klinkera masā,” brīdina R. Bendere.
Ik gadu nelaimes gadījumi notiek arīdzan dabasgāzes, kas satur 98% metāna, un sašķidrinātās naftas gāzes izmantošanas rezultātā. A/s “Latvijas gāze” šo nelaimes gadījumu rādītāju apkopošanu vakar nevarēja sniegt, solot informāciju sagatavot nākamajā dienā. Dabasgāze ir smacējoša, tā izspiež no telpas skābekli. Dabasgāze ir vieglāka nekā gaiss, tā ceļas augšup, un to viegli izvēdināt. Savukārt sašķidrinātā naftas gāze ir smagāka nekā gaiss, tāpēc tā uzkrājas pie zemes un to ir grūti izvēdināt iekštelpās vai ieplakās ārpus telpām.
Rīga – rūpju bērns
“Piesārņojums atrodas mums visapkārt. Mūsu rūpju bērns ir Rīga, kur gaisā visvairāk ir tā saucamo mazo daļiņu jeb PM daļiņu, ko deguns neaiztur un kas laika gaitā uzkrājas asinīs un kopā ar citiem netikumiem (ēšanas paradumi, alkohols, smēķēšana) var radīt nopietnu veselības apdraudējumu. Tāpat bīstams ir slāpekļa oksīds no auto izplūdes gāzēm, kas kairina elpvadus, var saasināties astma un citas slimības,” teic Vides un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta Piesārņojuma novēršanas nodaļas vadītāja Daina Kļaviņa.
Eiropas komisija pret Latviju saistībā ar pārāk lielu gaisa piesārņojumu jau ir sākusi pārkāpuma procedūru. Būtībā tā ir pārkāpuma procedūra pret Rīgu, kur šis piesārņojums būtiski pārsniedz ES atļautās normas. Šodien notiek pirmā darba grupas sanāksme, kur Rīgas pašvaldības eksperti sadarbībā ar VARAM ekspertiem sāks darbu pie gaisa piesārņojuma uzlabošanas rīcības plāna. To darīšot, mainot transporta plūsmu. Ražojošo uzņēmumu darbības ietekmēšana saistībā ar ražošanas procesā radītajām gāzēm, visticamāk, nenotiks.
Ir vairākas iespējas kaitīgo gāzu iedarbības risku mazināšanai uz veselību. Atkritumu šķirošana, ēku siltināšana – tie ir vien daži piemēri. Žēl, ka daudzas pašvaldības, tostarp arī Rīgas pašvaldība, šīs iniciatīvas līdz šim atbalstīja negribīgi.
UZZIŅA
* Oglekļa dioksīda emisiju kopējais daudzums 2013. gadā Latvijā bija aptuveni 7,4 miljoni tonnu, metāna emisiju daudzums aptuveni 2 miljoni CO2 ekvivalenta tonnu, turklāt visvairāk to radīja lauksaimniecības nozare 46%, atkritumu apsaimniekošana 36%.
* Slāpekļa oksīda emisiju kopējais daudzums 2013. gadā bija aptuveni 1,5 miljoni CO2 ekvivalenta tonnu. Līderos atkal lauksaimnieki – 91 procents, būtiski mazāku ieguldījumu 8 % deva kurināmā dedzināšana, atkritumu apsaimniekošanas īpatsvars bija vienu procentu liels.
* Latvijā visvairāk SEG emisiju rada kurināmā dedzināšana – 65%, lauksaimniecība 21% un atkritumu apsaimniekošana 7%, bet no specifiskiem rūpnieciskiem procesiem un šķīdinātāju lietošanas veidojas 7% no visām SEG emisijām.
Avots: LASA
