Sēžam ilgi, bet ērti 0
Zinātnieki esot aprēķinājuši, ka dienas laikā cilvēks sēdus stāvoklī pavadot vismaz 13 stundas. Ergonomisks krēsls sēdēšanas laikā atbalsta visas svarīgākās cilvēka ķermeņa daļas un šo garo sēdēšanu var padarīt daudz ērtāku. Šādam krēslam ir regulējams sēdeklis, galvas balsts, augstumā un slīpumā regulējama atzveltne, slīpumā, leņķī, platumā un augstumā regulējami roku balsti un pieciem riteņiem aprīkotas kājas. Tāpat ir arī daudzas citas detaļas, kas savieno vienu krēsla daļu ar otru un atsevišķas detaļas savā starpā. Dažādiem ražotājiem modeļa komplektācija var atšķirties.
Ergonomiska krēsla atzveltne garantē stabilu muguras atbalstu jostas daļā, pie lāpstiņām un spranda. Sēdekļa virsma ir plakana, ar noapaļotām priekšējām malām, 40 – 48 cm plata un dziļa. Strādājot ar datoru, atzveltnei jābūt vertikālā stāvoklī, bet sēdeklim noliektam uz priekšu aptuveni 5 – 7 grādu leņķī. Šādi sēžot, arī cilvēka locītavu “atvēruma” leņķis ir plats un netiek apgrūtināta asinsrite kājās un gūžās. Roku balstu augstumu regulē, lai pareizi atbalstītu elkoņus, rakstot uz datora klaviatūras. Krēslu regulēšanas mehānismi ļauj lietotājam brīvi mainīt ķermeņa stāvokli. Pareiza poza, sēžot krēslā, ir taisna mugura un 90 grādu leņķis pie ceļgaliem, tāpat rokas saliektas taisnā leņķī. Lai varētu sēdēt aktīvi un mainīt muguras balsta stāvokli, sēdekļa un atzveltnes kustība ergonomiskajos krēslos ir sinhronizēta. Tas nozīmē, ka, atliecoties atzveltnei, noliecas arī sēdeklis. Tomēr atgāžoties sēdeklī par 30 grādiem, sēdeklis nedrīkstētu sasvērties vairāk par 10 grādiem. Ar īpašas nospriegotas atsperes palīdzību iespējama krēsla “šūpošanās” regulācija atbilstoši katra lietotāja svaram. Darbu var sākt, noregulējot sēdekļa atzveltni 90 grādu leņķī, un tālāk ik pa laikam mainīt pozīciju līdz 100, 110 utt. grādiem. Ja cilvēks atguļas un mugura veido vairāk nekā 110 grādu leņķi, tad šo pozīciju sauc par atslodzes darba pozu un tā vienmērīgāk izlīdzina svaru. Lai efektīvi lietotu šo darba pozu, ir nepieciešams galvas balsts, kas ļaus atpūtināt sprandu.
Ja pēdas stabili nebalstās pret grīdu, izmanto kāju paliktņus ar regulējamu augstumu un slīpumu. Kāju paliktņus izmanto, arī lai pamainītu sēdēšanas veidu un atslogotu kājas. It īpaši tad, ja kājās ir augstpapēžu kurpes. Tāpat krēslu var papildināt ar mazo vai lielo muguras balstu, kas mazinās spriedzi muguras, plecu un kakla daļai. Roku paliktnis krēsla balstiem nodrošina labāku komfortu rokām un elkoņiem un samazina spiedienu.
Modernie krēsli
Mūsdienu krēslu modē parādījušies jauna tipa krēsli. Pavisam citādas konstrukcijas ir aktīvie krēsli, kuru apaļais sēdeklis novietots uz elastīgas kājas. Cilvēkam sēžot nepieciešams balansēt, un krēsls šūpojas. Tas ļauj kustēties, nepametot darba vietu, kā arī sēdēšana notiek augstāk un kājas sāk palīdzēt uzņemt ķermeņa svaru, atslogojot muguras daļu. Sēdēt ar taisnu muguru būs viegli un dabiski, papildu atbalsts nebūs nepieciešams.
Izmantojot sedlu krēslus, sēdēšana notiek uz sēžas kauliem, kam tie arī ir paredzēti, un kājas palīdz turēt svaru, attiecīgi mugura ir taisna. Šī ir ķermenim vislabākā sēdēšanas poza, un pie tās arī cilvēki ir visvairāk pieraduši jau no dabas. Svarīgi ir iegādāties krēslu ar dalīto sēžamo daļu, citādi tas radīs pārlieku lielu spiedienu atsevišķās zonās. Ne visiem ir pieņemama šī neparastā darba poza, tāpēc ir vērts pieminēt arī bāra tipa krēslus, kur sēdēšana notiek augstu, bet uz mīkstajiem audiem kā parastā krēslā.
Darba vieta bērnam
Lai bērnam būtu ērti mācīties un darboties, labs risinājums ir atbilstoši viņa augumam regulējams galds un krēsls. Tas “aug” kopā ar bērnu, un vecākiem katru gadu nav jāpērk jaunas mēbeles. Tieši krēsla atzveltne un sēdekļa dziļums nosaka, cik ergonomiski bērns sēdēs. Krēsla sēdeklim ir jābūt ceļgala augstumā, lai sēžot ceļi būtu saliekti par 90 grādiem un pēdas pilnībā balstītos pret zemi. Šāda poza izlīdzina slodzi pa visu ķermeni, noņemot no muguras nevajadzīgu slodzi. Sēdekļa leņķim jābūt nedaudz noliektam uz priekšu, lai bērna iegurnis sasveras uz priekšu, dodot lielāku slodzi kājām, būtiski atslogojot muguru. Sēdekļa dziļumam jābūt tādam, lai atstarpe starp sēdekļa malu un ceļgala locītavu veidotu četru pirkstu platumu un nodrošinātu kājās brīvu asinsriti. Atzveltnei ir pilnībā jāatbalsta bērna mugura, un atzveltnes augstumam jābūt līdz lāpstiņām, kas samazina spiedienu uz muguru, atgāžoties krēslā. Bērna darba vietu ergonomiski iekārto, zem kājām novietojot paliktni vai muguras lejasdaļā paliekot nelielu atbalstu. Bērna galda augstumam jābūt tādam, lai, uzliekot uz tā rokas, to leņķis elkoņos nedaudz pārsniedz 90 grādus un nodrošina rokās brīvu asinsriti. Lai noņemtu nevajadzīgu slodzi plecu un kakla rajonā, darbojoties uz galda, bērnam jāatbalsta apakšdelmi. Bērniem jebkura sēdpozīcija ir piemērota, ja vien tiek nodrošināts, ka viņš sēž pēc iespējas taisnāk un nav sakņupis. Svarīgi ir regulāri mainīt sēdēšanas pozu un ieplānot īsas atpūtas pauzes.
Regulēšana un apkope
Vispirms krēsls jānoregulē atbilstoši lietotāja svaram un ērtumam – ceļgaliem jāatrodas mazliet zemāk par gūžām, kājas saliektas dabiskā sēdēšanas stāvoklī. Roku balstiem jāatrodas tādā augstumā, lai elkoņus varētu brīvi atbalstīt, nepaceļot plecus. Stingri jāpiegriež stiprinājumu un regulēšanas skrūves. Krēsla stiprinājumu skrūves vismaz vienu reizi gadā jāpārbauda. Lai nesabojātu krēslu, nedrīkstētu uz tā kāpt un strauji lēkāt. Sēdekļa pārvalks sistemātiski jātīra ar putekļu sūcēju vai mīkstu suku. Ar speciālu mīkstu drānu tīra ādas mēbeles. Tīrīšanā nedrīkst izmantot abrazīvus līdzekļus. Sausai krēsla mazgāšanai ieteicams izmantot speciālos mēbeļu audumu un ādas kopšanas līdzekļus. Mēbeļu slapjajai mazgāšanai – tīrīšanas firmu pakalpojumus. Plastmasas virsmu tīrīšanai lieto mitru drānu un tīru ūdeni. Ja šādi traipus neizdodas notīrīt, var izmantot remdenu ūdeni un PVC virsmām piemērotu mazgāšanas līdzekli. Šim nolūkam nedrīkst lietot acetonu, metanolu un hloru saturošus līdzekļus.
Fakti
Pēc Starptautiskās Ergonomikas asociācijas definīcijas, ergonomika ir zinātnes disciplīna, kas pēta cilvēka un apkārtējās vides savstarpējās attiecības. Tā nodarbojas ar cilvēka un vides (dažādu tehnoloģiju, instrumentu utt.) mijiedarbības teorētisko un praktisko izpēti, tehnoloģiskā aprīkojuma darbības principu apgūšanu un veidošanu, iegūto datu analīzi, vides un tehnoloģiju dizaina veidošanu, nodrošinot labklājību un uzņēmuma ekonomisko efektivitāti.
