Vai jūs uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu reklāmas? 2
Ruta Stepanova, ierēdne: “Reklāmu ir par daudz. Es gan tajās ļoti neiedziļinos un nesaspringstu par politiķu izteiktajiem solījumiem. Vairāk vai mazāk savu izvēli jau esmu izdarījusi. Reklāmas to ietekmējušas tikai tiktāl, lai es zinātu, kādas personālijas no kuras partijas kandidē. Vēl viens aspekts, ko ņēmu vērā, bija līdz šim paveiktais. Pašslavināšanās kā vienmēr visu partiju reklāmās ir par daudz. Un kas par daudz, tas parasti nes vairāk posta nekā labuma. Piemēram, Andrejs Žagars un Iveta Grigule mani jau tā nokaitinājuši ar savām uzbāzīgajām reklāmām, ka balsot par viņiem vairs negribas principā. Zināms aspekts, ko ņemšu vērā, būs arī tas, kā kandidāti sevi pierādīs pirmsvēlēšanu debatēs televīzijā.”
Kaspars Siliņš, jurists: ”Saprotu, ka tuvojas vēlēšanas un politiķiem sevi jāprezentē. Es bez šīs reklāmas varētu iztikt, jo pirms vēlēšanām tik un tā cītīgāk iepazīšos ar kandidātiem, viņu dzīves gājumu un izdarītajiem darbiem. Skaidrs, ka tas, ko politiķi šais reklāmās par sevi stāsta, neatspoguļo visu, kas par viņiem būtu jāzina vēlētājam, taču jāsaprot, ka ir cilvēki, kas nekādu papildu informāciju nemeklēs. No tāda viedokļa ir labi, ka, kaut vai balstoties uz šīm prezentācijām reklāmās, vismaz kaut kādu izvēli šī cilvēku daļa izdarīs. Vēl varbūt kādu tas motivēs painteresēties par partiju vai konkrēto kandidātu vairāk, kas būtu ļoti vērtīgi. Katrā ziņā neesmu no tiem, kas kritiski raugās uz visiem politiķiem, kas sevi reklamē. Ir jāsaprot – kādam ir jākandidē, un skaidrs, ka katrs vēlas ar sevi un saviem uzskatiem iepazīstināt.”
Velta Balode, pensionāre: ”Vienīgais, ko gribētos šiem cilvēkiem pajautāt, – vai viņiem nav kauna? Viņi laikam domā, ka tauta ir pilnīga muļķe. Mani tracina šī sevis slavēšana. Braucu uz Rīgu un skatos – Zaļo un zemnieku partijas sejas ar lozungiem stāv katra trešā tīruma vidū. Ja viņi uzskata, ka tā ir labi un tā var kaut ko panākt, lai dara, bet ir skaidrs, ka cilvēki viņu tukšajiem solījumiem netic. Nekas jau gadiem nav mainījies. Tas ir iemesls, kāpēc esmu nolēmusi nevēlēt. Ne jau tie, kas tur sēž, spēs ko mainīt. Arī citi, kas nāks viņu vietā, gribēs pabaroties no kopējā katla, un tas arī būs viss. Par cilvēkiem viņi nedomās.”
Martins, strādā valsts pārvaldē: ”Radio un televīziju nelietoju, tāpēc nācies sastapties vien ar vides reklāmām. Neko pārsteidzošu neesmu pamanījis. Kā vienmēr – sejas, lozungi un solījumi, kas vismaz uz manu lēmumu balsošanas izvēlē nekādu iespaidu neatstāj. Šie cilvēki, kas kandidē, nav ievesti no kādas citas planētas. Mēs visi viņus labi pazīstam un arī ļoti labi zinām, ko no viņiem gaidīt. Līdz ar to nekādu pārsteigumu nav. Pats jau esmu izlēmis, par ko vēlēšu. Balstu savu izvēli uz personīgo saskari ar cilvēkiem no konkrētās partijas un arī viņu jau paveiktajiem darbiem.”
Inese Dudareva, pasniedzēja: ”Nesen medijos saskāros ar analītisku informāciju par to, ka kandidāti šais reklāmās mēģina cilvēkiem iestāstīt to, ko viņi reāli nemaz nevarētu ietekmēt, ja tiktu ievēlēti Eiropas Parlamentā. Censties ieskaidrot, ka, sēžot Briselē, spēs ietekmēt pensiju vai pedagogu algu apmēru, ir gaužām aplami, jo EP ar to nenodarbojas. Tā ir nacionālās valdības kompetence. Līdz ar to šo informāciju vienkārši laižu gar ausīm. Reklāmas manu izvēli neietekmē. Katrā ziņā tajā balstos nevis uz solījumiem, bet iepriekš izdarīto.”
Ieva Šmite, darbojas dizaina jomā: ”Par politiku interesējos maz, taču vienmēr, kad tuvojas vēlēšanas, politika nāk virsū teju kā melns mākonis. Ir gaužām skumji, ka politiķi liek par sevi manīt vien īsi pirms vēlēšanām. Vēlēt EP deputātus neiešu, jo neuzskatu sevi par pietiekami kompetentu. Nevēlos atdot savu balsi, balstoties vien, piemēram, uz iepriekš man nezināma politiķa sevis reklamēšanu.”
Uzziņa
Vēlētāju balsu sadalījums starp partijām, kuras piedalās EP vēlēšanās (pētījums veikts aprīlī)
* partijai “Saskaņa” 19,8%;
* partijai “Vienotība” 13,1%;
* Zaļo un zemnieku savienībai 8,9%;
* Nacionālajai apvienībai 7,6%;
* Partijai “Alternative” 3%;
* Latvijas Krievu savienībai 0,8%;
* Latvijas Sociālistiskajai partijai 0,6%;
* partijai “Latvijas attīstībai” 2,2%.
Avots: “Latvijas fakti”
