Ukraina cer saņemt ES kandidātvalsts statusu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas Bruņotie spēki kontrolē aptuveni trešdaļu Luhanskas apgabala Severodoneckas pilsētas, kur turpinās smagas kaujas ar Krievijas iebrucējiem, pavēstījis Severodoneckas mērs Oleksandrs Strjuks.
Krievija izved rūpnīcu iekārtas un labību
“Ukrainas armijas galvenā problēma ir tā, ka mūs bombardē, bet nav ar ko aizstāvēties, tāpēc Ukrainai ir vajadzīga gan tālas darbības artilērija, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas,” norādīja Strjuks. Sestdien uzsprāga ķīmiskās rūpniecības fabrikas “Azot” amonjaka apstrādes cehs un noliktava ar izmantotiem ķimikātiem, kas deg jau diennakti,” viņš teica.
Krievijas karaspēks sagrāvis jau otro no trim tiltiem, kas ved uz Severodonecku, un tuvākajās dienās acīmredzot liks lietā visas savas rezerves, lai ieņemtu pilsētu, vakar paziņojis Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs. Pēc viņa teiktā, situācija pilsētā ir ļoti smaga, agresors velta visus spēkus, lai atgrieztu Severodonecku no ārpasaules un neļautu no turienes evakuēt cilvēkus vai pievest papildspēkus. Haidajs norādījis, ka okupanti izved rūpnīcu iekārtas un labību, bet galīgos zaudējumus būs iespējams novērtēt tikai pēc deokupācijas. “Vietējie ļaudis ziņo, ka veselas autokolonnas, desmitiem kravas mašīnu “Kamaz” izved Ukrainas labību Krievijas virzienā,” piebilda Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs. Dienu iepriekš Haidajs paziņoja, ka Krievijas spēki Rubižnā un Popasnā nav atstājuši neskartu nevienu rūpniecības objektu, pašlaik turpina postīt rūpnīcas Lisičanskā un Severodoneckā.
Ukraina ir zaudējusi aptuveni 10 tūkstošus karavīru kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma, apstiprinājis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs televīzijas tiešraidē. Arestovičs gan atzina, ka ienaidnieka dzīvā spēka zaudējumi ir vairākas reizes lielāki.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka Ukraina katru dienu zaudē līdz 100 karavīru, bet ievainoto skaits vienā dienā var sasniegt 500.
Apspriež Ukrainas pieteikumu dalībai ES
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sestdien bija ieradusies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā uz sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Kopš kara sākuma februārī šī bija otrā reize, kad Leiena apmeklē Ukrainu, kas martā iesniedza pieteikumu uzņemšanai ES. Eiropas Komisija šonedēļ pabeigs darbu pie viedokļa par to, vai Ukrainai būtu jākļūst par Eiropas Savienības kandidātvalsti, Kijivā sacīja EK prezidente Urzula fon der Leiena. Šī ir pirmā reize, kad ES amatpersona publiski nākusi klajā ar norādi par laiku, kad EK varētu paziņot savu viedokli. “Jūs esat darījuši daudz, lai stiprinātu likuma varu, bet joprojām ir nepieciešams īstenot reformas, piemēram, lai cīnītos ar korupciju vai modernizētu šo labi funkcionējošo administrāciju, palīdzētu piesaistīt investorus,” teica EK prezidente. Kā cer Kijiva, zaļā gaisma Ukrainas ES kandidātvalsts statusam varētu tikt dota līderu samitā 23. un 24. jūnijā, tiesa gan, līdz ar stingru nosacījumu izvirzīšanu.
Jāgatavo septītā ES sankciju pakete
Eiropas Savienības septītajai sankciju paketei jābūt vēl stingrākai, tā jāvērš pret Krievijas amatpersonām, bankām un uzņēmumiem, sestdien kopīgā preses konferencē Kijivā ar EK prezidenti Urzulu fon der Leienu sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. “ES sešas sankciju paketes kļuvušas par jūtamu spiediena instrumentu pret Krieviju, bet karš diemžēl vēl turpinās, un tas nozīmē, ka ir vajadzīga septītā sankciju pakete,” viņš teica, uzsverot, ka “tai ir jābūt vēl spēcīgākai”. “ES ir jānobloķē bez izņēmuma visu Krievijas banku darbība. Pirmkārt, tas attiecas uz “Gazprombank” – vienu no naudasmakiem, no kuriem tiek apmaksāta Krievijas antieiropeiskā politika. Tāpat ir vajadzīgas sankcijas pret visiem Krievijas uzņēmumiem, kas vienā vai otrā veidā palīdz Krievijas valstij militārajā sfērā vai demokrātijas apspiešanā, vārda brīvības apspiešanā,” piebilda Zelenskis. Viņaprāt, “ES pašai sava labuma vārdā ir jāstrādā pie tā, lai pilnībā atteiktos no Krievijas energoresursiem. Tas ir fundamentāls mūsu visu drošības jautājums,” uzsvēra Ukrainas prezidents. Viņš pateicās par ievērojamo finansiālo palīdzību, ko Ukraina šajā sarežģītajā laikā saņem no Eiropas partneriem.
Šolcs, Makrons un Dragi plāno doties uz Kijivu
Vācijas kanclers Olafs Šolcs plāno doties uz Kijivu vēl pirms šā mēneša beigās gaidāmā G7 samita, vēsta laikraksts “Bild am Sonntag”. Šolcs plāno doties uz Ukrainu kopā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Itālijas premjerministru Mario Dragi, vēsta vācu laikraksts, atsaucoties uz avotiem Vācijas un Francijas valdībā. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma daudzu valstu līderi ir apmeklējuši Kijivu, lai paustu solidaritāti valstij, pret kuru Krievija izvērsusi pilna mēroga karu, taču līdz šim tur nav pabijuši Vācijas, Francijas un Itālijas vadītāji. Šolcs līdz šim teicis, ka apmeklēs Ukrainu vienīgi tad, ja šāda vizīte kalpotu kādam konkrētam mērķim.
