Sētniecei ar āmuru pa galvu 3
Vairāk nekā astoņi gadi bija vajadzīgi, lai šonedēļ tiktu notiesāta un tiesas zālē apcietināta 55 gadus vecā Jadviga Maksimova.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Sigita Dolniece par slepkavības mēģinājumu Maksimovai piesprieda piecu gadu un viena mēneša cietumsodu. Tieši tik, cik lūdza prokurore Gaļina Beliha.
Tiesa notika bez pierādījumu pārbaudes, sākās un beidzās vienā dienā, jo apsūdzētā savu vainu atzina un nožēloja. Tiesa gan sākās ar krietnu nokavēšanos, jo apsūdzētā krietni kavējās un ieradās smagās paģirās, kāda vīrieša balstīta, kurš viņai klusi pārmeta pārmērīgu dzeršanu iepriekšējā dienā.
Apsūdzības nolasīšanas laikā gan Maksimovai kļuva slikti un tiesnese izsauca Neatliekamo medicīnisko palīdzību. Ārsti atzinuši, ka apsūdzētai nekas īpašs nekaitot, un tiesa varēja turpināties.
Dramatiskie notikumi risinājās 2011. gada 22. augustā ap pussešiem no rīta. 78 gadus vecā sētniece Anastasija Rīgā, Vecmīlgrāvī, kā parasti bija jau sākusi savas ikdienas gaitas un iegājusi pagrabā.
Anastasija nokritusi un saukusi palīgā. Maksimova no iekšpuses centusies aiztaisīt pagraba durvis, bet nokritusī sētniece ar kāju to neļāvusi. Kliegšanu pa sava dzīvokļa vaļējo logu padzirdējis pirmā stāva iedzīvotājs, viņš devies uz pagrabu un no zemē guļošās sētnieces norāvis Maksimovu un izsaucis policiju. Vīrieša sieva pa to laiku sazvanījusi sētnieces meitu Ņinu, kura kopā ar dēlu skrējuši uz notikuma vietu.
“Bija jau atbraukuši ārsti un policija – labi, ka tā, jo tad nezinu, ko dēls ar to Maksimovu būtu izdarījis. Kā vēlāk man izmeklētāja sacīja, Maksimova bija tā piedzērusies, ka sākumā nebijusi pratināma.
Tam es neticu, un arī mamma to noliedza – viņai ar visiem bija draudzīgas attiecības, ja nu vienīgi kādu bomzīti kādreiz patramdīja, turklāt Maksimovu viņa pazina – viņa bija mana draudzene, šad tad kādu naudu no mammas aizņēmās. Es domāju, ka Maksimova viņai uzbruka, jo gribēja aplaupīt dzīvokli: mamma dzīvoja viena, nebija bagāta, bet bija viņai bija, ko ņemt, un arī nedaudz naudas,” man stāsta sētnieces meita Ņina, kura bija milzīgi pārsteigta par sievietes rīcību.
Maksimova bijusi saticīgas dabas, kopā svinējušas jubilejas, draudzējušās ar ģimenēm, nekad neesot strīdējušās, ar māti kopā gājušas sēnēs. Arī tad, kad kopā pa svētkiem iedzērušas, Maksimova neesot kļuvusi agresīva, bijusi jautra un pat vadījusi pasākumus. Čakli strādājusi divos darbos par apkopēju, bijis dzīvoklis un automobilis, bet laikam par daudz ieskatījusies grādīgā pudelē, jo visu esot pazaudējusi, vīrs nomiris.
Kā stāsta Ņina, Maksimova trīs mēnešus pēc nozieguma bijusi aizturēta, bet pēc tam palaista vaļā un pazudusi. Policija viņu izsludinājusi meklēšanā, bet nesekmīgi. Neviens neesot zinājis, kur viņa dzīvo, līdz 2017. gada Ņinas dēli viņu nejauši sastapuši, aizturējuši un izsaukuši policiju.
Pēc prokurores lūguma Maksimovu atkal izsludināja meklēšanā. Šī gada 9. septembrī Maksimova ar kājas traumu nokļuvusi Gaiļezera slimnīcā, kur par viņu policijai paziņojuši ārsti. Maksimovu atkal neesot apcietinājuši, bet acīmredzot viņa bija tādā stāvoklī, ka grūti bijis pazust, vai arī policija vērtējusi citus apstākļus, piemēram, ka rūpes par sievieti uzņemas kāds vīrietis, kurš arī otrdien palīdzēja sievietei nokļūt tiesā.
Uz tiesas sēdi bija ieradusies arī cietusī Anastasija, kura tikai nesen beigusi strādāt par sētnieci. Maksimovas uzbrukumā viņa nebija guvusi smagus miesas bojājumus, kaut gan ilgstoši sadzīvojusi ar trauksmes sajūtu un bailēm, ļoti slikti dzird: tas esot uzbrukuma vai vecuma, vai abu kopā sekas.
Sētniece lūdza piedzīt no apsūdzētās 1000 eiro morālo kompensāciju, ko tiesnese arī nolēma.