Vieta, kur nosalušus jērus silda ar džinu 0
Šetlande ir Skotijai piederoša salu grupa 300 km uz ziemeļiem Atlantijas okeānā. Plašajās, bet nabadzīgajās sūnu un ķērpju apaugušajās kalnu ganībās dzīvo Šetlandes aitas, bet tuvāk ciematiņiem iekoptos ganību zālājos – gaļas šķirņu krustojumu aitu mātes ar jēriem. Saimniekiem Deividam un Lilianai Leslijiem šogad bija 55. jēru sezona. Saimniecība ar nosaukumu Laxfirth Farm Lesliju ģimenei pieder jau vairāk nekā simts gadu. Raksta autore praktizējās fermā tieši aitu atnešanās laikā, visu šo laiku saimniecībā valdīja miers, un tieši miers vienā vārdā raksturo vietējos iedzīvotājus un salas gaisotni visādi citādi ļoti vējainajā un skarbajā dabā.
Nosalušus tikko dzimušus jērus šajā saimniecībā silda ar džinu (daži ml džina + ūdens, ko izbaro ar pipeti mutē). Paņēmienu pamato ar džina urīndzenošajām īpašībām, kas jēru pasargā no nieru mazspējas iestāšanās. Jērs no reibuma iemieg, tikmēr to silda ar termoforu un dvieļiem – grūtākais posms pārvarēts miegā. Aptuveni pēc stundas jērs pamostas izsalcis, atgriežas zīšanas reflekss un jēru var pabarot.
Par 800 aitu māšu ganāmpulku rūpējas vīrs ar sievu, viens algots darbinieks ar savu borderkolliju, kad nepieciešams, palīdz dēls ar sievu, kuri dzīvo kaimiņos, un vēl četri labi apmācīti borderkolliji. Patiesu interesi par saimniecības turpināšanu izrāda 12 gadu vecā mazmeita Freija, kurai ir piešķirts savs neliels aitu ganāmpulciņš un uzticēti daudzi darbi fermā. Visvairāk saimnieks priecājas, ka mazmeita palīdz apgrūtinātu dzemdību gadījumos aitām, kad vajadzīgas pēc iespējas mazākas rokas. Uz atnešanās laiku meklē papildu darbiniekus.
Katru rudeni saimniecību papildina apmēram 30 izsolē iegādāti sešus mēnešus veci buļļi nobarošanai kūtī, no tiem iegūst šķidrmēslus. Buļļus vasarā pārdod – sedz nobarošanas izmaksas, kas esot galvenais, taču, ja izsolēs labi veicas, nopelna līdz 100 eiro par bulli. Dzīvniekus uz/no lielajām izsolēm iespējams transportēt tikai ar kuģi, kas rada papildu izmaksas (70 eiro par liellopu, 7 eiro par aitu).
Šķirne ar primitīvu izdzīvošanas instinktu
Salas skarbajiem laikapstākļiem vislabāk pielāgojusies Šetlandes aitu šķirne, kas visu gadu dzīvo ārā. Lai arī aitas ir neliela auguma (34–45 kg), tās ir izturīgas, dzīvelīgas un tām ir vieglas dzemdības. Šetlandes aitas izmanto vilnas (ļoti smalka, mīksta vilna, apmatojumam ap 50 dažādu krāsu variāciju) un gaļas ieguvei, kā arī ekstensīvai noganīšanai neauglīgās ganībās. Gadsimtiem ilgi dzīvojot uz salas, Šetlandes aitas ir saglabājušas primitīvus izdzīvošanas instinktus, tāpēc prasa mazāk darba nekā modernās šķirnes. Naktī aitas iet gulēt augšup kalnos, kur drošāk, bet dienas laikā nāk lejā ganīties un savu ēdienkarti papildināt ar jūras zālēm, kas pieejamas gar krastu.
Jērus realizē no augusta līdz septembrim – vienīšus 15–16 nedēļu vecumā, dvīņus, tiem sasniedzot 40 kg dzīvsvarā, liemeņus 21 kg kautsvarā. Pirmās pakāpes krustojuma aitu mātes no ganāmpulka izslēdz piecu sešu gadu vecumā, lai izvairītos no nevajadzīgām problēmām atnešanās laikā. Otrās pakāpes krustojuma aitiņas ataudzēšanai ganāmpulkā nepatur slikto mātes īpašību dēļ. Ja nepieciešams papildināt māšu ganāmpulku, jaunaitas iepērk izsolē no zināmiem audzētājiem.
Labi paēdis dzīvnieks pēc tam pabaro saimnieku
Ziemā aitas dzīvo ārā, tām uz lauka pieved skābsienu (izņemot tīršķirnes Šetlandes aitām), papildus izbaro laizāmās minerālbļodas ar melasi. Saimnieks atzīst, ka laizāmā papildbarība izmaksā dārgi, taču saimnieko pēc principa, ka atbalsta maksājumi paredzēti dzīvnieku barošanai, lai dzīvnieki pēc tam pabaro saimnieku. Grūsnības vidū lielākajai daļai ganāmpulka aitu ar sonogrāfiju noteikts gaidāmais jēru skaits. Vienu līdz divus mēnešus pirms atnešanās ganībās sāk augt zāle, skābsiena izbarošanu pārtrauc, ganībās sāk piebarot spēkbarību porcijveidā uz zemes vienreiz dienā. Barojot aitas ar spēkbarību uz lauka, ir jāuzkavējas, kamēr aitas paēd, un jāatgaiņā izsalkušie jūras putni, kas pretējā gadījumā apēstu līdz 50% granulu. Jaunaitas ganās īrētās ganību platībās salas ziemeļos, kas saimniekam izmaksā 40 centu par aitu nedēļā.
Aitkopji noveco
Mūsdienās Šetlandē aitkopība reti ir ģimenes pamatienākumu avots. Biežāk sastopamas nelielas piemājas saimniecības (līdz 100 aitām), kas ģimenei ir papildienākumu avots. Aitkopji noveco, pēc pēdējiem statistikas datiem, vidējais skotu fermera vecums ir 58 gadi, trešdaļai ir vairāk nekā 60 gadu, bet līdz 40 gadu veci fermeri palikuši vien 9%. Tomēr kopumā pēdējos gados visā Lielbritānijā aktīvi notiek jauno fermeru iesaistīšana lauksaimniecībā, viņu izglītošana un atbalstīšana.
Vairāk žurnāla Agrotops šā gada jūlija numurā
