Sētā iegāzies kaimiņa koks: kam jāsedz zaudējumi? 8
Avots: Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Ja stipra vēja laikā koks no kaimiņa īpašuma iegāžas manā pagalmā un rada man zaudējumus, vai kaimiņam jāmaksā kompensācija? Kā risināt šādu situāciju?” Jautā Uldis no Vecpiebalgas.
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) biedrs, zvērināta advokāta Jura Dzelmes palīgs Renārs Kurmis skaidro, ka situācijas, kad nolūzis koks vai tā zars nodara zaudējumus kādai citai personai, neesot retums, bet vienlaikus uzsver: “No paša fakta, ka nolūzis koks vai tā zars ir radījis zaudējumus citai personai vai tās īpašumam, nav iespējams izdarīt secinājumu par to, vai koka īpašniekam ir pienākums atlīdzināt kādus zaudējumus. Katrs gadījums ir vērtējams individuāli, ņemot vērā diezgan plašu faktisko apstākļu kopumu.”
Atbildība par kokiem – īpašniekam
Tomēr ir vairāki principi, kas var palīdzēt izdarīt secinājumus. Pirmkārt, koki pieder personai, kuras īpašumā tie aug. Koks, kas stāv pie pašas robežas, pieder tam, kura īpašuma daļā stumbrs iznācis no zemes. “Kā par jebkuru citu īpašumu arī atbildība par kokiem jāuzņemas tā īpašniekam. Tātad jārūpējas par kokiem tā, lai tie neradītu bīstamību citu personu mantai vai pat veselībai,” skaidro Renārs Kurmis. Īpašniekam regulāri jāapseko savā īpašumā esošie koki, lai pārliecinātos par to stāvokli un drošumu. Konstatējot kādus apstākļus, kas koku padara nedrošu, piemēram, koks vai tā atsevišķi zari ir nokaltuši, tos piemeklējusi kāda slimība, ir aizlūzuši vai kā citādi kļuvuši potenciāli bīstami, nekavējoties jārīkojas, lai nepieļautu kaitīgo seku iestāšanos.
Kā pasargāt kaimiņu un sevi
Svarīgi arī ņemt vērā, kas tas par koku un kur atrodas. Ne visus kokus drīkst tā vienkārši nocirst. Tā, piemēram, koka īpašniekam jāņem vērā Ministru kabineta noteikumu nr. 309 Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža 4., 5. un 9. pantā noteiktie gadījumi, kad nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža un kad tā nav vajadzīga. Lai koka īpašnieks neiedzīvotos problēmās par patvarīgu koka ciršanu, viņam jārīkojas atbilstīgi noteikumiem, kur paredzēta arī rīcība situācijās, kad koks apdraud personas un īpašumu un nepieciešama tūlītēja rīcība draudu novēršanai. Tādā gadījumā nepieciešama fotofiksācija un zināmos gadījumos pašvaldības veikta koka apsekošana un atzinums par tā stāvokli. Jāatceras, ka nolūzušo koku aizvākšanai arī jānotiek atbilstīgi normatīvo aktu prasībām.
Ja tiek ievērots bīstams koks uz kaimiņa zemes, rīkoties var arī personīgi, sazinoties ar kaimiņu vai pašvaldību. Civillikuma 1098. pants paredz – ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesības prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, – pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. Savukārt Civillikuma 1099. pants paredz, ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad var prasīt, lai zarus apcērt līdz četrarpus metru augstumam no zemes. Ja koka īpašnieks to nedara, tad nocirst zarus līdz minētajam augstumam var pats, paturot tos sev.
Ja koks tomēr nolūzis
Šajā gadījumā svarīgi – kāds koks un kāpēc nolūzis. Viens no zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumiem ir prettiesiska rīcība. Tas nozīmē, ka koka īpašniekam zaudējumu atlīdzināšanas pienākums iestāsies tad, ja koka nolūšanai par pamatu būs bezdarbība situācijā, kad kādu noteiktu rīcību pieprasa normatīvo aktu prasības. Ja, piemēram, koks būs nolūzis vētras laikā un nebūs pamata domāt, ka tā īpašnieks ir kavējies ar tā nociršanu, jo nekas nav liecinājis par tā bīstamību, šādā gadījumā nebūs iespējams konstatēt īpašnieka prettiesisku rīcību, tātad neiestāsies arī zaudējumu atlīdzināšanas pienākums.
Ciešot zaudējumus no lūzuša koka vai tā daļas, var būt nepieciešams vērsties tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja puses situāciju neatrisina, vienojoties ārpustiesas kārtībā. Taču sekmīgai lietas virzībai tiesā prasītājam būs jāspēj pierādīt gan zaudējumu iestāšanos un to apmērs, gan koka īpašnieka prettiesiskā rīcība. Tāpēc, konstatējot, ka nolūzis koks nodarījis zaudējumu, tas jāfiksē atbilstīgā kārtībā, lai vēlāk varētu pierādīt, ka tieši koka stāvoklis un tā īpašnieka bezdarbība bijusi par pamatu tā nolūšanai. Ievērojot nodarītās sekas, šā mērķa sasniegšanai būtu ieteicams informēt gan pašvaldību, gan policiju. Ja koks nolūzis daudzdzīvokļu ēku pagalmā, informēt var arī nama apsaimniekotāju.
Ja koks nolūzis, nodarot zaudējumus, bet puses vienojas par situācijas risinājumu ārpustiesas kārtībā, būtu vēlama rakstiska vienošanās šādā situācijā, tajā iekļaujot zaudējumu apmēra konstatāciju, to atlīdzināšanas kārtību, kā arī apliecinājumu citu pretenziju neesamībai situācijā, ja cietušais vienošanās izpildes ceļā saņem tajā noteikto kompensāciju.
Konsultējis zvērinātu advokātu biroja A.P. un Partneri zvērināta advokāta Jura Dzelmes palīgs Renārs Kurmis.
