Sešu gadu laikā zudušas 150 skolas. Pārmaiņas uzlabo vai grauj izglītības kvalitāti? 28
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jauno mācību gadu Latvijā neuzsāks vai citā statusā uzsāks 38 izglītības iestādes. Piecas no tām – Dravnieku pamatskola bijušajā Riebiņu novadā (pērn septembrī tur bija 22 skolēni), Jaunstrūžānu pamatskola Rēzeknes novadā (47 skolēni), Vijciema sākumskola Valkas novadā (25 skolēni), Murmastienes pamatskola Varakļānu novadā (12 skolēni) un Meirānu Kalpaka pamatskola bijušajā Lubānas novadā (23) – likvidētas.
Izglītības un zinātnes ministrijas aprēķini liecina, ka kopš 2014. gada katru gadu skolu skaits samazinājies vidēji par divdesmit. Tā 2015. gadā valstī bija 757 pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādes, 2018. gadā jau tikai 682, bet šogad – 601. Vismazāk skolu tīkla reformas skārušas sākumskolas.
Kā liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojums par izglītības kvalitāti, aptuveni trešdaļā gadījumu, kad tiek akreditētas apvienotās skolas, izglītības kvalitāte pieaugot, jo palielinās pilno slodžu skaits pedagogiem, pieaug izglītības programmu piedāvājums skolā, palielinās vadītāja vietnieku skaits un ar to saistītā kopējā pārvaldības kvalitāte.
Skolu nosauc Aspazijas vārdā
Sešpadsmit izglītības iestādes tiek apvienotas vai pievienotas kādai citai skolai. Dažkārt apvienotās skolas iegūst arī pavisam jaunu nosaukumu. Samērā bieži šādas reorganizācijas šī mācību gada priekšvakarā notiks lielajās pilsētās. Tā Jūrmalā apvienota Jūrmalas Alternatīvā skola un Lielupes vidusskola, izveidojot Jūrmalas Aspazijas pamatskolu, tātad atsakoties no vidusskolas klasēm.
Jūrmalas Alternatīvā skola vēl pirms vairākiem gadiem tika uzskatīta par prestižu, progresīvu skolu, kurā bērnus mēģināja iekārtot arī rīdzinieki, taču 2019. gadā skolas direktors iekūlās skandālā, kas saistīts ar iespējamu fiktīvu nodarbināšanu. Skolēnu skaits Alternatīvajā skolā gan nav mazs – 242. Savukārt Lielupes vidusskolā mācījās 137 skolēni. Iecerēts, ka turpmāk skolēni mācīsies Lielupes vidusskolas telpās, kuras gan vēl plānots uzlabot, ieguldot 11 miljonus eiro. Skolas pārbūve sākta šovasar, un to paredzēts pabeigt 14 mēnešu laikā. Jaunā skola būšot viena no modernākajām un mūsdienīgākajām izglītības iestādēm Jūrmalā.
Alternatīvās skolas telpas bija nomātas. Pret skolu apvienošanu iebilda gan skolēnu vecāki, gan partija “Progresīvie”, uzskatot, ka priekšplānā izvirzītas savtīgas saimnieciskas intereses, nevis izglītības kvalitāte.
Imants Vasmanis, Jūrmalas pilsētas domes Izglītības pārvaldes vadītājs, gan stāsta, ka, veicot skolu reorganizāciju, mērķis ir izveidot jaunu un modernu pamatskolu ar augstu izglītības kvalitāti, kas pieejama visiem jūrmalniekiem neatkarīgi no to materiālā stāvokļa vai sociālā statusa. Izglītības kvalitāte tikšot nodrošināta, pārmantojot labāko pieredzi un tradīcijas no abām.
Jaunās skolas nolikuma izstrādē un direktora atlasē pieaicināti arī skolu vecāku padomes pārstāvji. “No pagājušā gada Latvijā un Jūrmalā visās skolās uzsākta jauna, kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešana, kas ir līdzīga tai izglītības pieejai, ko Jūrmalas Alternatīvā skola īsteno daudzus gadus. Jaunajā skolā kompetenču pieejā balstītās mācības tiks turpinātas un attīstītas jaunā, modernā mācību ēkā,” sola pašvaldības pārstāvis.
Jautāts, kā izvēlēts apvienotās skolas nosaukums, I. Vasmanis paskaidro: Jūrmala ir ļoti cieši saistīta ar Aspaziju un Raini, abi literāti un sabiedriskie darbinieki šeit ir pavadījuši nozīmīgu savas dzīves daļu. Jūrmala lepojas ar abu izcilo personību piederību Jūrmalai, rūpējas par to, lai saglabātu šo piemiņu un parādītu cieņu dižgariem. Tādēļ jaunajai skolai izvēlēts Jūrmalas Aspazijas pamatskolas nosaukums.
Skolu apvienošana Rīgā
Rīgā apvienošana skars astoņas skolas. Piemēram, Rīgas Jāņa Poruka vidusskola, kurā mācījās 235 skolēni, pievienota Rīgas 45. vidusskolai. Interesanti, ka savulaik Poruka vidusskolai pievienoja Mežaparka sākumskolu, kuras telpās skolēni turpināja mācīties.
Paskaidrojuma rakstā, kurā Rīgas domes Izglītības un kultūras departaments skaidro skolu apvienošanu, norādīts, ka Poruka vidusskolā ir zemi centralizēto eksāmenu rezultāti, piemēram, matemātikā absolventi sasnieguši 25,5 procentus, pašvaldības sadarbība ar skolas vadību neesot efektīva. Attiecībā uz telpu izmantojumu minēts, ka skola turpinās darboties trijās ēkās, Mežaparkā gan nepieciešams būvēt jaunu skolas ēku.
Rīgas Mūzikas vidusskola ar 276 skolēniem pievienota Valdorfa skolai. Mūzikas vidusskolas 12. klasē bijuši vien 12 skolēni, bet 10. un 11. klases nebija, bet 1. klasei bijuši pieteikti tikai divi. Plānots, ka ar laiku Valdorfskola savas līdzšinējās telpas Iļģuciemā atstās, lai iekārtotos Mūzikas vidusskolas ēkās.
Apvienojas ar mūzikas un mākslas skolām
Arī Saulkrastu novadā apvienotas divas vidusskolas – Saulkrastos un Zvejniekciemā –, lai izveidotu Saulkrastu novada vidusskolu. Sākotnēji bija nolemts apvienoto skolu saukt par Vidzemes Jūrmalas vidusskolu, bet pēc tam novada dome mainīja lēmumu. Saulkrastu vidusskolā pirms reorganizācijas bija 413 skolēni, bet Zvejniekciema vidusskolā – 282.
Notiek arī vispārizglītojošo skolu apvienošana ar mūzikas un mākslas skolām. Tā bijušajā Amatas novadā Nītaures vidusskola apvienota ar Amatas mākslas un mūzikas skolu, tādējādi izveidojot Nītaures mūzikas un mākslas pamatskolu, tātad vidusskolas klašu arī vairs apvienotajā skolā nav. Nītaures vidusskolā iepriekšējā mācību gadā bija tikai 34 skolēni.
Kārtojot skolu tīklu, pašvaldības izmanto arī to, ka nesen ļauts valsts ģimnāzijām uzņemt skolēnus jau no 1., nevis 7. klases kā agrāk. Tā Tukumā 2. pamatskola apvienota ar Raiņa ģimnāziju, izveidojot Tukuma Valsts ģimnāziju.
Skolas kļūst par bērnudārziem
Septiņpadsmit skolām mainīta izglītības pakāpe, proti, vidusskolas pārveidotas par pamatskolām, pamatskolas par sākumskolām, bet sākumskolas dažkārt kļuvušas par bērnudārziem. Tieši tā noticis Jūrmalā, kur sākumskola “Ābelīte” pārtapusi par pirmsskolu. Klases, kurās bija 84 skolēni, pievienotas Jaundubultu vidusskolai. Tāds lēmums pieņemts, jo trūkst vietas bērnudārzos, bet skolas ēka savulaik būvēta bērnudārza vajadzībām.
Rēzeknes novadā turpmāk bērnudārzs būs līdzšinējā Audriņu pamatskola, kur bija vairs tikai 35 skolēni un prognozes liecinājušas, ka šajā mācību gadā būs tikai ap 20 skolēnu. Tā bija mazākumtautību skola, un aptuveni puse skolēnu nu brauks uz Rēzekni, lai turpinātu mācīties daļēji krieviski, bet otra puse izvēlējusies mācības latviski Dricānu vidusskolā.
Pamatskolas vidusskolu vietā
Rīgā pat sešas skolas vairs nebūs vidusskolas, bet pamatskolas. Par tādām kļūs Rīgas Austrumu, Sergeja Žoltoka un 54., 65., 69. un 19. vidusskola. Pēdējā atrodas Bolderājā, kas ir attāls Rīgas nostūris, bet prasības par skolēnu skaitu vidusskolas klasēs – tādas pašas kā galvaspilsētas centrā. Tāpēc jau gadiem nav izdevies nokomplektēt vidusskolas klases. Arī citām minētajām skolām – līdzīga bēda.
Jaunstrūžānos – līdz 6. klasei
Kā “Latvijas Avīzei” stāsta Rēzeknes novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītājs Guntars Skudra, likvidētās Jaunstrūžānu pamatskolas ēkā mācības gan turpināsies: tā būs netālās Dricānu vidusskolas struktūrvienība un tur varēs mācīties līdz 6. klasei. “Tādējādi skolēni varēs mācīties tuvāk mājām arī turpmāk,” skaidro G. Skudra.
Viens no iemesliem šādam lēmumam: sabiedriskais autobuss, ar ko var aizkļūt līdz Dricāniem, jau tagad mēdz būt pārāk pilns, bet tikai skolēnu pārvadājumus šajā maršrutā novads pagaidām nenodrošina. Jaunstrūžānu pamatskolā klasē vidēji bija septiņi bērni, bet ik pa laikam kāda klase nenokomplektējās nemaz. Daļa stundu notika apvienotajās klasēs, un tā būs arī turpmāk.
Ko darīt ar ēku?
Samazinoties skolu skaitam, pašvaldībām bieži jādomā, ko darīt ar atbrīvotajām ēkām. Rēzeknes novadā bijušo skolu ēku liktenis ir dažāds. Piemēram, Audriņos bērnudārzs neizmantos visas savulaik lielās skolas ēkas: sporta zāli turpinās izmantot pagasta ļaudis. Iespējams, uz bijušo skolas namu pārcelsies bibliotēka, būs sociālā dienesta filiāle. Dažkārt pašvaldība mēģina ēkas pārdot, bet ne vienmēr var atrast pircēju.
Interesants ir bijušās Mākoņkalna pamatskolas ēkas liktenis. Skola tika slēgta pirms apmēram desmit gadiem, un pašvaldība namu, kas atrodas pašā Rāznas ezera krastā, ainaviskā vietā, pārdeva. Pēc tam tur bija jauniešu sociālās rehabilitācijas iestāde “Oāze”, kas nu arī slēgta.
Šobrīd ēka atkal ir pārdošanā: nopērkama par 89 500 eiro. Mākleris, ko sazvanīja “Latvijas Avīze”, atklāja, ka potenciālo pircēju interese esot. Vienlaikus nekustamo īpašumu speciālists vīpsnāja, ka šis bijis kārtējais gadījums, kad, viņaprāt, izšķiesta nodokļu maksātāju nauda: ēkai uzlikts jauns jumts, pie skolas izveidoti tenisa korti un tad skola slēgta.
