Sestdien Gruzijā atzīmēja Valsts neatkarības pasludināšanas 94. gadadienu 0
“Mazām tautām, kā, piemēram, gruzīniem vai latviešiem, neatkarība ir ļoti būtiska,” teic rakstnieks Levans Beridze, kuru satieku viņa dzīvesbiedres Noras Ikstenas mājā Ikšķilē. Gruzija neatkarību no Krievijas pasludināja 1918. gadā, taču neatkarības periods ilga vien trīs gadus.
“Vēsture mums ir ļoti traģiska. Vai varat iedomāties – tikai trīs gadi neatkarības! Jau 1921. gadā mūsu valstī iemaršēja sarkanā armija,” teic L. Beridze. Pēc 70 gadiem, sabrūkot PSRS, Gruzija atguva neatkarību. “Sevī esmu ieguvis mieru par notikušo. Mana dzīve noritēja arī padomju laikos, un es piedzīvoju pārmaiņas, redzot, kā mana tauta attīstās un mainās. Tā bija būtiska pieredze,” uzsver rakstnieks. Viņaprāt, gruzīnu jaunieši zina savas valsts vēsturi, tomēr viņi uz to skatoties no malas, jo nav piedalījušies pārmaiņu laiku notikumos.
“Sestdien piezvanīju pāris draugiem, mēs svinējām dārzā, iedzērām mazliet vīnu un labi pavadījām laiku,” stāsta rakstnieks. Viņš uzsver, ka šajā dienā Gruzijā daudzviet redzami karogi un notiek svētku parādes, taču L. Beridze uzskata, ka būtiskāk ir svinēt šos svētkus iekšēji. “Man pašam ir svarīgi, kā es šo dienu piedzīvoju, kāds ir lietu stāvoklis. Kā vēsturiskais savijas ar mūsdienām. Man ir būtiski padomāt par savas valsts nākotni un to, cik tālu mēs esam. 70 gadi nebrīves bija kā viena cilvēka mūžs, tādēļ šī diena gruzīniem nozīmē ļoti daudz.” L. Beridze nerunā daudz par valsts politiku un ekonomiku, taču viņa iekšējā sajūta sakot, ka Gruziju gaida laba nākotne. Tāda pati sajūta viņam esot par Latviju.
“Neatkarības diena man ir iekšēji svētki, man ir svarīgi tos izdzīvot, nevis tikai piedalīties,” spriež rakstnieks. Viņš sevī nes Gruziju ar visu tās vēsturi un cilvēku likteņiem. “Es neesmu tikai Gruzijas pārstāvis, es pats esmu Gruzija. Šī sajūta tieši šajā dienā ir ļoti spilgta,” uzsver L. Beridze.
Tas, ka cilvēks šajā dienā domā par savu valsti, padarot viņu cilvēciskāku. Pārmaiņas Gruzijā redzamas ne tikai ārēji, bet arī cilvēku dvēselēs. Tāpēc rakstniekam esot būtiski, kā attīstīsies tauta – vai cilvēki, sakārtojot savu iekšējo pasauli, kļūs vēl labāki un cilvēciskāki, tādējādi radot Gruziju kā vietu, kur justies labi.
L. Beridze atzīst, ka gruzīni ir viesmīlīgi un Gruziju bieži saista ar labu vīnu, taču viņš aicina ikvienu cilvēku, kas dodas uz viņa valsti, vairāk izbaudīt to, ko jūt gruzīni, un runāties ar viņiem. Cilvēku stāsti ir daudz interesantāki par lietām, kuras ārzemnieki par Gruziju jau zina.
