Gata Šļūkas zīmējums

Naudu vai autonomiju? 1


Jāpiebilst, ka Ventspils tiešām ir vienīgā pašvaldība, kas tik dāsni atbalsta savā teritorijā esošu augstskolu. Ventspils domes aplēses liecina: no 1996. līdz 2015. gadam vietējā vara augstskolā ieguldījusi teju 15 miljonus eiro. Naudu VA saņem uz 2010. gadā noslēgtā līguma pamata. Tajā noteikti arī kritēriji, pēc kā tiekot vērtēts, vai pašvaldības devums izlietots efektīvi. Nu efektivitātes vairs neesot, tāpēc arī Ventspils pašvaldība vērsusies pret rektori, neraugoties uz to, ka VA ir valsts augstskola.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Citu augstskolu rektori atklāti nenostājas G. Rēvaldes pusē. Viņi teic, ka pašvaldībai ir tiesības prasīt darba rezultātus, ja reiz tā dod VA tik daudz naudas. “Pieņemot tik lielu naudu, Ventspils Augstskola zināmā mērā ir atteikusies no kādas daļas sev piešķirtās autonomijas,” spriež E. Teirumnieks. “Ja manis vadīto augstskolu pašvaldība tik ļoti finansētu, es noteikti meklētu kompromisu,” saka Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis. “Taču augstskolas pārvaldībā pašvaldībai gan nekādā gadījumā nevajadzētu jaukties.”

Citām reģionālajām augstskolām līgumu par pastāvīgu finansēšanu nav, līdz ar to arī pašvaldības ietekme uz augstskolu darbu ir mazāka. Sadarbība ar pašvaldību katrā pilsētā veidojas citādi. Piemēram, Valmiera un citas reģiona pašvaldības finansē Vidzemes Augstskolu, taču būtībā tās pērk pakalpojumu, nevis tāpat piešķir naudu. “Ja pašvaldībai vajag izpētīt, kā reģionā izglītības iestāžu piedāvājums atbilst darba tirgus prasībām, tad mums pasūta pētījumu un par tā veikšanu arī samaksā,” skaidro G. Krūmiņš. “Tādējādi augstskolā pēta to, kas patiešām vajadzīgs reģionam, un ieguvējas ir abas puses.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Daugavpils Universitāti vietējā vara atbalstot “iespēju robežās”. Ir sadarbība dažādos projektos, konferenču rīkošanā, pašvaldība maksā stipendijas padsmit studentiem, teic A. Barševskis.

E. Teirumnieks stāsta, ka RTA ar Rēzeknes pašvaldību sadarbības tikpat kā nav, vairāk ir mierīga līdzāspastāvēšana. Iespējams, cieša draudzība nav iespējama tāpēc, ka E. Teirumnieks saistīts ar Nacionālo apvienību, bet Rēzeknē pie varas ir “Saskaņa”. Turklāt pašvaldības prioritāte šobrīd ir profesionālās izglītības atbalstīšana, tāpēc lielāka vietējās varas uzmanība pievērsta Rēzeknes tehnikumam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.