Citas augstskolas apdalītas 1
J. Vītoliņš arī neslēpj to, ka dome aktīvi iesaistījusies noteikumu izstrādē. Ekonomikas un budžeta komitejas sēdē J. Vītoliņš atzina, ka dome to darījusi, labi zinot, ka labums no pašvaldības faktora iekļaušanas noteikumos būs tikai VA. Taču tagad, kad lūdzu skaidrot domes rīcību, no J. Vītoliņa izskan jau krietni cēlāka argumentācija: “Rīgas lielās universitātes vēlējās šo finansējumu sadalīt savā starpā, izlietojot tikai savai attīstībai, kas ir absolūtā pretrunā ar vairāku valdību deklarācijās iekļautajiem virzieniem attiecībā uz reģionālo augstskolu attīstību. Ventspils pilsētas dome uzskata, ka pašvaldībām ir jāatbalsta augstskolas, kas izvietotas to teritorijā. Attiecībā pret citām augstskolām tas ir ne tikai godīgi, bet arī veicinās, lai tās saņemtu atbalstu no savām pašvaldībām. Esam pārliecināti, ka tieši šāds finansēšanas modelis, kad valsts nauda tiek piešķirta atbilstoši pašvaldības finansējuma piešķīrumam, ir stimulējošs reģionālo augstskolu attīstībai.”
Diemžēl vismaz šobrīd dāsnais valsts finansējums VA sagādājis zaudējumus citām augstskolām, jo, ja VA no valsts budžeta iegūst vairāk, citas saņem mazāk. Naudas maks ir viens. Turklāt, kad IZM aicinājusi augstskolas iesniegt datus par piesaistīto finansējumu, tās nav zinājušas, ka jāziņo par visu finansējumu, ko tās saņem no pašvaldības. Tāpēc, piemēram, Vidzemes Augstskola norādīja tikai to finansējumu, ko pašvaldības piešķīrušas konkrētu izpētes projektu veikšanai, bet neiesniedza datus par to naudu, ko Valmieras pilsēta piešķir zinātniskās bibliotēkas uzturēšanai. “Kad uzzinājām, ka noteikumi pirms galīgās apstiprināšanas valdībā ir mainīti, vilciens jau bija aizgājis un iesniegtos datus mainīt vairs nevarējām,” atceras Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.
Tā no 2. pīlārā augstskolām sadalītajiem 5,5 miljoniem eiro Ventspils augstskola ieguva jau pieminēto pusmiljonu – vairāk saņēma tikai Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Universitāte. Aiz samērā nelielās VA palika gan Rīgas Stradiņa universitāte, gan Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Vidzemes Augstskola saņēma tikai nepilnus 20 000, bet Daugavpils Universitāte – nepilnus 200 000.
Pašvaldības devums ietekmēja to, kā sadalīja desmito daļu no minētajiem 5,5 miljoniem – tātad 550 000 eiro, no kuriem VA “savāca” 88 procentus. L. Treimane atzīst, ka “pašlaik pašvaldību kritērijs ir visneproporcionālākais no visiem kritērijiem”. Tomēr vismaz pagaidām IZM nesola grozīt noteikumus par naudas sadali, jo “mērķis šim kritērijam ir vērsts nākotnē un saistīts ar citām reģionālajām augstskolām, kuras redz potenciālos finansējuma ieguvumus no pašvaldības iesaistīšanās augstskolas zinātniskās darbības attīstībā”.
Jā, aptaujātie rektori piekrīt, ka šādi naudas sadales kritēriji liks viņiem meklēt iespējas ciešāk sadarboties ar pašvaldībām, tomēr arī norāda uz kritērija neloģiskumu. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) rektors Edmunds Teirumnieks teic: “Pašvaldības tomēr nebūt nav inovāciju radītājas un nesējas. Inovācijas ir uzņēmumu interese. Tāpēc būtu jāpalielina tā finansējuma daļa, ko augstskolas saņem par sadarbību ar uzņēmējdarbības sektoru, bet pašvaldību ietekme jāsamazina.”
