Foto: Shutterstock

Seši piemēri, kad medības pasargā savvaļas dzīvniekus 0

Pēdējos gados ļoti daudz saradušies medību pretinieki, minot medības kā lielāko draudu bioloģiskai daudzveidībai, bet ir ļoti daudz piemēru tam, ka dabas aizsardzības sākotnējās iniciatīvas tieši nākušas no medniekiem, kuri dabas bagātības gribēja saglabāt nākamajām paaudzēm. Te nu daži piemēri, kas par to liecina. Visā pasaulē ir daudz un dažādu veiksmes stāstu, kas pierāda, ka mednieki ir tieši tie, kam visvairāk rūp dabas bagātības.

Reklāma
Reklāma

Tadžikistānas markūrs

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Tā ir reta suga, par kuru daudzi nav dzirdējuši. Šīs kalnu kazas dzīvo Tadžikistānas nomaļās vietās. Šī gadsimta sākumā vietējo ciematu iedzīvotāji bija norūpējušies par to, ka šo skaisto un neparasto dzīvnieku pilnībā iznīcinās malumednieki. Vairākām organizācijām sadarbojoties, tika rasti līdzekļi, lai uzstādītu kameras, novērotu populāciju un cīnītos ar malumedniekiem. Rezultātā dramatiski pieauga markūru skaits – piecu gadu laikā populācija palielinājās teju vai trīs reizes.

Jau 2013. gadā tika izsniegtas pirmās sešas medību atļaujas, un katru gadu tagad tiek nomedīti seši vai septiņi markūri. Tiek lēsts, ka reģionā ir ap 1800 markūru. Tas, ka par šiem dzīvniekiem sāka interesēties mednieki, devis tiem tādu vērtību, kādas tiem nekad nav bijis. Markūru medības uzskata par ļoti grūtām, jo tās notiek kalnos ļoti smagos apstākļos. Viena markūra nomedīšanas atļauja var maksāt pat 100 000 eiro, un puse no šīs summas nonāk atpakaļ vietējai kopienai, lai algotu reindžerus, kas uzrauga šos dzīvniekus gada garumā.

Āfrikas bifelis

CITI ŠOBRĪD LASA
Foto: Shutterstock

Bifelis ir ieguvis negantnieka reputāciju, bet bija laiks, kad šie dzīvnieki bija kļuvuši par lielu draudu lauksaimniekiem. Bifeļi pārnēsā slimības, kas var ietekmēt mājlopus. It īpaši tas attiecas uz liellopu mēra vīrusu, kas mājlopiem ir nāvējošs. Šā iemesla dēļ bifeļi masveidā tika likvidēti lielākajā daļā Āfrikas kontinenta, lai radītu lielākas iespējas audzēt liellopus.

Bifeļus nogalināja arī gaļas dēļ, un tie gāja bojā dažādu karu dēļ Mozambikā, Zimbabvē un Angolā. Tomēr ar mednieku finansējumu izdevās apturēt bifeļa iznīcināšanu, un tas ir kļuvis par ļoti nozīmīgu, cienītu un iekārotu medījamo dzīvnieku. Jāsaka, ka bifeļi ir labāk piemēroti Āfrikas trauslajai ainavai nekā cilvēku audzētie liellopi. Mozambikā vienpadsmit medību platībās vien bifeļu skaits no 1200 indivīdiem 1994. gadā pieaudzis līdz vairāk nekā 20 000 indivīdu šobrīd. Tas ir pierādījums tam, ka medībām ir liela nozīme savvaļas dzīvnieku saglabāšanā.

Baltastes briedis

Baltastes briedis ir visizplatītākais, populārākais un vērtīgākais medījamais dzīvnieks Ziemeļamerikā. Kad pirmie eiropieši nokļuva Ziemeļamerikā, tika lēsts, ka tur mīt ap 30 miljoniem baltastes briežu, bet to skaits samazinājās līdz 300 vai 400 tūkstošiem 1900. gadā. ASV prezidents Teodors Rūzvelts aizsāka mednieku kluba darbību, aicinot saglabāt dabas veltes, meklējot līdzsvaru starp cilvēku vajadzībām un dabas aizsardzību. Tika ieviestas medību sezonas un noteikti limiti, pēc kā baltastes briežu skaits sāka strauji pieaugt, un tagad to ir ap 15 miljoniem. ASV mednieku ieguldījums valsts attīstībā ir vairāk nekā miljards dolāru.

Reklāma
Reklāma

Savvaļas tītars

Foto: Shutterstock

Par šo putnu stāsts ir līdzīgs kā par baltastes briedi. To skaits bija liels, kad ieceļotāji no Eiropas spēra savu kāju Ziemeļamerikā, bet izzūdošo dzīvotņu un arī neregulētu medību dēļ to skaits sāka strauji samazināties. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tika izveidota Nacionālā tītaru federācija, kas vāca līdzekļus, lai atjaunotu tītariem piemērotas dzīvotnes un tajās reintroducētu šos interesantos putnus.

Kad organizācija sāka savu darbību, tika lēsts, ka ASV ir ap pusotra miljona šo putnu. Pateicoties dabas aizsardzības pasākumiem, šodien ASV ir vairāk nekā septiņi miljoni savvaļas tītaru.

Kanādas pīles

Kad Kanādas plašās centrālās prērijas sāka apdzīvot ieceļotāji, viņi stāstīja, ka tur bijis tik daudz pīļu un zosu, ka tās aizsegušas debesis. Tomēr ar laiku tas mainījās. Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados prēriju ūdeņus nosusināja lauksaimniecības vajadzībām, dramatiski samazinot ūdensputnu skaitu. Vairāki mednieki apvienojās, lai cīnītos par iespēju nākotnē saglabāt ūdensputnu medības. Tika radīta mūsdienās pazīstamā organizācija Ducks Unlimited, kas vāca naudu no medniekiem, lai veiktu putnu uzskaites, saglabātu mitrājus un stāstītu par to, ka jāsaglabā ūdensputnu dzīvotnes.

Dučiem pīļu un zosu sugu ir tikai ieguvušas šīs iniciatīvas dēļ, saglabājot putnu populācijas un radot iespēju medības turpināt arī nākotnē. Līdz mūsdienām Ducks Unlimited izdevies saglabāt un aizsargāt vairāk nekā piecus miljonus ūdensputniem nozīmīgu dzīvotņu Ziemeļamerikā, pierādot, ka mednieku dabas aizsardzības mēģinājumi vainagojas ar panākumiem.

Lielragu aita

Ap 1800. gadu no Meksikas līdz Kanādas ziemeļiem lielragu aitas nebija nekas neparasts, bet pusotra gadsimta laikā to skaits bija dramatiski samazinājies. Tas notika neregulētu medību, dažādu slimību un dzīvotņu zuduma dēļ. 1974. gadā, apvienojoties vairākiem medniekiem, tikai nolemts, ka jāievieš virkne pasākumu, lai atjaunotu aitu populācijas. Kopš tā laika lielragu aitu populācija pieaugusi trīs reizes. Tiek rasti līdzekļi un iespējas lielragu aitas reintroducēt vietās, kur tās bija jau izzudušas.

Vairāk lasiet žurnālā Medības

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.