Māris Niklass: Ukraina ir deklarējusi, ka karos ar Krieviju līdz uzvarošām beigām, viņiem cita ceļa nav. Bet kā ar Rietumiem? 82
Māris Niklass, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Militārās specoperācijas” – tā 24. februārī Krievijas prezidents nosauca sākto karu Ukrainā. Šai laikā Ukrainā iznīcināts simtiem skolu un slimnīcu. Sagrauto dzīvojamo ēku skaits lēšams tūkstošos. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izveidojis speciālu komisiju, kuras uzdevums būs novērtēt agresora nodarītos zaudējumus. Pēc ārzemju ekspertu vērtējuma, tie tuvojas vairākiem simtiem miljardiem ASV dolāru.
Izgāzusies sākotnēji Putina iecerētā trīs četru dienu “pastaiga” pa Ukrainu. Sālsmaizes un ziedu vietā ukraiņi agresoru sagaidīja ar svina lietu. Un, pēc viņu aprēķiniem, Krievija zaudējusi ap 45 tūkstošiem iekarotāju. Patiesos skaitļus, protams, uzzināsim pēc kara, kura beigas neviens nespēj prognozēt.
Protams, mēs visi esam par Ukrainas uzvaru, taču var gadīties, ka nebūs kam atjaunot izpostīto valsts infrastruktūru. Ukrainas prezidents gan mierina, ka kritušo skaits, salīdzinot ar kara pirmajām dienām, esot samazinājies par trešdaļu.
Pat pieticīgi aprēķini liecina, ka dienā dzīvību zaudē 30 līdz 100 ukraiņu cīnītāju, kuriem jāpieskaita bojā gājušie civiliedzīvotāji. Arī demogrāfiskā situācija 2022. gada janvārī Ukrainā nebija iepriecinoša. Uz katru jaundzimušos 3,17 mirušie (Latvijā – 2,19).
Uzdevums – padzīt okupantus no dienvidiem
Lēni, nerēķinoties ar kritušo skaitu, Krievijai izdevies okupēt 20% Ukrainas teritorijas. Zelenskis paziņojis, ka karaspēkam uzdots padzīt okupantus no dienvidiem, pirmkārt no Hersonas apgabala. Tas dotu iespēju ukraiņiem Krimu atstāt bez ūdens un izjaukt agresora iecerēto 11. septembra referendumu par pievienošanos Krievijai. Tas gan varot tikt aizstāts ar iedzīvotāju aptauju dzīves vietās. Aptaujātājus pavadīs karavīrs ar automātu. Par aptaujas iznākumu, domāju, nešaubīsies neviens lasītājs.
Pēdējās divās nedēļās ukraiņiem izdevušās vairākas militārās operācijas Krimā, padarot tur dzīvi nedrošu. Viens uzbrukums aviācijas bāzei Novofedirivkas apkārtnē. Šis apstāklis licis okupantiem lidaparātus no Krimas pārgrupēt uz Krievijas rietumu apgabaliem un Baltkrieviju.
Klīst nevalodas, ka arī iedzīvotāji ar vājāku nervu sistēmu pārceļas uz “matušku”. Kara materiālu noliktavas uzspridzināšana mainījusi okupantu retoriku. Pirmo reizi sešu mēnešu laikā agresors atzinis, ka tas ir bijis diversijas akts, nevis tik bieži piesauktā – neuzmanīga smēķēšana.
Putins februārī paziņoja, ka “specoperācijas” mērķis esot iznīcināt “nacistus” Ukrainā. Jāteic, ka šis sauklis ļoti noderēja arī Putina uzdevuma izpildītājiem. Ukrainas prokuratūrā glabājas liecība, kurā kāda izvarotā ukrainiete liecina, ka viņas piesmējējs teicis: “Es nošāvu tavu vīru, jo viņš ir benderovietis” (krievu ieskatā fašists). Sešos mēnešos mainījusies arī retorika par iebrukuma mērķiem. Savulaik savu viedokli pauda Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs, ka krievu karavīru uzdevums – iznīcināt ASV bioloģiskās laboratorijas Ukrainā.
Taču vispatiesākais, manuprāt, savos paziņojumos bijis sarunu vadītājs no Krievijas puses Vladimirs Medinskis. Viņa ieskatā, “specoperācijas” mērķis: “Izglābt mūsu dzimto Ukrainu un saglabāt to mūsu (krievu) bērniem.” Kur vēl labāk? Te varbūt vietā pieminēt bijušo ASV prezidenta padomnieku Zbigņevu Bžežiņski, kurš teica – Krievija bez Ukrainas, parasta reģionāla valsts. Ja visam tam pievieno Putina sapni par bijušās PSRS atjaunošanu, tad, protams, jāsāk ar lielāko un vienu no pirmajām republikām, kura pameta brālīgo tautu saimi, – Ukrainu.
Kurš gatavs karot?
Protams, Eiropa un visa pasaule šādam vēstures pagriezienam nebija gatava. Visiem vēl prātā 1945. gadā izskanējusī doma “nekad vairs”. Miera apstākļos esam darbojušies, lai paildzinātu dzīves ilgumu un tās kvalitāti. Veselu apvērsumu dzīves stilā mainījušās servisa tehnoloģijas (droni) un komunikācija (internets).
Tieši bezpilota kaujas lidaparāti izmainījuši kara vešanas mākslu. Izrādās, ka manis minētajā jomā otra pasaules lielākā armija ir krietni atpalikusi, ka pašam Putinam šie bezpilota aparāti jālūdz islāma valstī Irānā.
Par vēl vienu aspektu. Kurš gan, dzīvodams komfortā, gatavs karot? To gan nevar teikt par ukraiņiem, lai gan varas iestādes ziņo, ka kara plosīto zemi nelikumīgi gribējuši atstāt 6,5 tūkstoši iesaucamā vecuma vīriešu. Nav viegli karot viduslaiku garā, kur mazizglītots agresors, bet bruņojies ar raķetēm, gatavs sagrābt un izlaupīt. Par to liecina labības un metāla aizvešana no Ukrainas, lielākās Ukrainas atomelektrostacijas pieslēgšana Krievijas elektrotīklam. Nemaz nerunāsim par okupantu marodierismu (klozetpodi, veļas mazgājamās mašīnas, ledusskapji). Faktiski tā ir krievu imperiālisma būtība – neradīt jaunas vērtības, bet mērķtiecīgi noplicināt iekarotās teritorijas. Kā ukraiņi saka – šodien Maskavija ir parādījusi savu patieso seju. Savu īsto vietu atradis vārds “orki” (cūkas un primāta krustojums).
Ukraina ir deklarējusi, ka karos ar Krieviju līdz uzvarošām beigām. Viņiem cita ceļa nav. To apliecina arī latviešu brīvprātīgais 54 gadus vecais Afganistānas kara veterāns, Irpiņas atbrīvotājs Uldis Volmārs. Viņš bija to pirmo 200 brīvprātīgo vidū no visas pasaules, kurus 7. martā Jarovinas mācību poligonā netālu no Ļvivas apšaudīja krievu raķetes.
No pirmās brīvprātīgo grupas mājās aizbraukuši 130, kaut visi bija ieradušies sirdsbalss aicināti. Ne katras var izturēt ierakumu vairāku stundu apšaudi. Ulda ieskatā, ja Afganistānā tas vēl bija cilvēku karš, tad tagad tas ir tehniskais.
Vai mēs (plašākā nozīmē Rietumi), kas atbalstām Ukrainu, nesāksim šaubīties – vai nav jāmeklē citi ceļi kara izbeigšanai? Pirmais pārbaudījums būs ziemas sals. TV kanālā “Current Time” komentētāja norāda – Krievija nestrādā pie jaunu klientu meklējumiem gāzes un naftas tirgū. Viņi vienkārši neticot. Ja vācieši salšot, gan valdība parūpēšoties, lai atjaunotos energoresursu plūsma. Atliek atgādināt, kas notika Lietuvā, kura strikti ievēroja ES sankciju prasības par stingru preču plūsmas pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu ievērošanu. Pēc divām nedēļām ES “atmaiga” un atcēla aizliegumu.
Vietā pieminēt Turcijas prezidenta Erdogana savdabīgo lomu, dodot vietu miera sarunām starp konfliktējošām pusēm, gan aicinot ANO noteikt kārtību graudu izvešanai no Ukrainas uz Āfrikas valstīm. Pagājušajā nedēļā Erdogans Ļvivā nodeva Zelenskim Putina priekšlikumu par kara izbeigšanas nosacījumiem. Tie gan nav publiskoti. Tikai no viena Ukrainas Augstākās Radas deputātu izteikumiem var nojaust, ka agresora apetīte ir liela, atstājot Ukrainai tikai rietumu daļu.
Karš – arī peļņas un izdomas laiks
Karš ir laiks, kad katrs planētas iedzīvotājs ar savu rīcību var apliecināt savu attieksmi pret Krievijas agresiju. Latvieši, iedvesmojušies no Lietuvas, kļuvuši par piekto valsti pasaulē, kuri ziedojumu veidā vāc līdzekļus Latvijas “Bayraktar” drona iegādei.
Ir arī šāda veida akcijas noliedzēji, kuri teic, ka Latvijas ekonomikas iespējas niecīgas, lai atbalstītu kara materiālu iegādi.
Karš ir arī laiks, kad var gūt pasakainu peļņu. Turcijas bezpilota aparātu rūpnīca “Baykar Defense” paziņojusi, ka atvērs ražotni Ukrainā. Arī zviedri domā par kādas munīcijas rūpnīcas pārcelšanu uz kara plosīto zemi.
Krievija, nepalielinot energoresursu piegādes apjomus, guvusi aptuveni trīs reizes lielāku peļņu nekā pirms gada. Vai degvielas cenai Latvijas uzpildes stacijās nav spekulatīvs raksturs? To pašu var teikt par kurināmo granulu un šķeldas cenām. Karš ir arī laiks, kas prasa radošu izdomu.
Tā brāļi Rotenbergi, tuvu stāvoši Putinam un vieni no prezidenta finanšu slēpējiem, izmantodami Apvienotās Karalistes likumdošanas nepilnības, paglāba savus banku kontus no aresta.
Ja var ticēt cietumā ieslodzītā opozicionāra Navaļnija paustajam, tad sankcijas skārušas 46 miljardierus no diviem simtiem bagātnieku. Daudz vai maz – spriediet paši?! Vietā atcerēties, ka arī viņi ir varas elitei piederīgi. No šo kungu vienotības arī ir atkarīgs kara ilgums.
