Seši mazāk zināmi faktori, kas ietekmē redzi un acu veselību 0
Daudzi varbūt no bērnības atceras, kad vecāki teica, lai bērni nelasa bez pietiekama apgaismojuma – nav ko acis bojāt. Taču ir vēl virkne mazāk zināmu faktoru, kuri ietekmē redzi un acu veselību kopumā, turklāt kurus varam ņemt vērā un par mūsu “dvēseles spoguli” parūpēties, iesaka Norbekov.lv sertificēta redzes uzlabošanas kursu pasniedzēja, psiholoģe Svetlana Sapožņikova no Maskavas, kas pasniedz kursus arī Latvijā.
1. Mēs nedodam iespēju acīm regulāri atpūsties regulāri, kaut nedaudz
Daudzas acu slimības ietekmē acu sasprindzinājums – šādā stāvoklī acu muskuļi traucē notikt labai asinscirkulācijai un tādēļ ir apgrūtināta barības vielu piegāde tām un nevajadzīgo vielu izvadīšana.
Kas ir pretējais sasprindzinājumam? Atslābināšanās. Acu atslābināšana palīdz paplašināt asinsvadus un nodrošina acīm un galvas smadzenēm nepieciešamo asinsrites kvalitāti, stimulē redzes un tīklenes nervus. Acu un vispār visa organisma atslābināšana uzlabo psihoemocionālo stāvokli, normalizējot elpošanu (tā kļūst lēnāka un dziļāka), kas arī ietekmē redzi.
“Acīm vajadzīgs tā saucamais palmings – tā ir atpūta acīm. Palminga laikā saberzē plaukstas nelielā attālumā no sejas, lai tās kļūtu siltas un it kā kausiņu veidā uzliek uz aizvērtām acīm (nepiespiežot), radot tumsu. Palmings ir acu muskuļu atslābināšana un vienlaikus nervu šūnu aktivizēšana. Tā laikā tiek atslābināti visi saspringušie acu muskuļi. Tajā pašā laikā rodas jauni spēki redzes un tīklenes nervos, uzlabojas asinsrites, asinsvadi attīrās,” skaidro pasniedzēja Svetlana Sapožņikova.
2. Acu mirkšķināšana arī ir atslābināšanās
Veselas acis cilvēks mirkšķina bieži un viegli, vienmērīgi noklājot acs ābolu ar asarām. Tās mitrina acs ābolu, tāpat pasargā no gaisā un apkārtējā vidē esošajiem mikrobiem. Gan neapzināta, gan, laiku pa laikam, speciāla mirkšķināšana, palīdz noņemt acu muskuļu sasprindzinājumu. Ja acis ir veselas un tās mirkšķina viegli un bieži, nav vēlmes berzēt acis, kasīt.
3. Mēs aizmirstam skatīties tālumā
Senos laikos cilvēki nenēsāja brilles un nelasīja tuvumā, nerakstīja. Viņu uzdevums bija, piemēram, izsekot medījumam. Viņi bieži skatījās tālumā. Mūsdienās mēs bieži vien skatāmies tuvumā – datorā, televizorā, grāmatā… Acis ir nepārtrauktā spriedzē un redze tālumā pakāpeniski pasliktinās. Lai palīdzētu savam dvēseles spogulim, pietiek ja neilgi, bet bieži paskatāmies tālumā. Biežāk novērsiet acis no monitora, paskatieties laukā pa logu vai uz puķēm vāzē, vai vienkārši tālumā. Ar pāris sekundēm pietiek, lai actiņas atslābinātos.
4. Kā acis ietekmē svaigs gaiss un saule
Svaigs gaiss un saule ir absolūti nepieciešami visai mūsu veselībai, tostarp acu labsajūtai. Acīm nepieciešams skābeklis. Daudzi cilvēki dzīvo nevēdinātās istabās un neventilētās telpās, ziemā gaiss telpās nereti ir ļoti sauss. Daudziem acīm trūkst skābekļa, tādēļ tās nogurst, zūd pat acu mirdzums.
Lai mainītu šo stāvokli, ieteicams izmantot tālāk aprakstīto vingrinājumu, iesaka redzes uzlabošanas kursu pasniedzēja: izejiet svaigā gaisā vai atveriet logu un no sākuma 1) dziļi ieelpojiet; 2) aizturiet elpu uz pāris sekundēm; 3) izelpojiet nelielām “porcijām”, bet ar spēku, lūpas turot tūtiņā. Izpildiet vingrinājumu viegli un nepiespiesti.
Laiku pa laikam atslābinieties, veicot dziļas ieelpas un izelpas, aizvērtām acīm.
Acis lielā mērā atspoguļo visa ķermeņa fizisko stāvokli, vairāk nekā mati, nagi un āda. No acīm visu var nolasīt – to, ka cilvēks neuzņem veselīgu uzturu, neizguļas, ir stresā, nav ar sevi apmierināts, īd u.tml.
Ne velti arī pēc acs varavīksnenes senajos Austrumos diagnosticēja slimības, noteica, kādā stāvoklī ir orgāni un organisma sistēmas, atgādina Svetlana Sapožņikova.
