Brīdina, ka Eiropas aizsardzības sistēmā ir milzīgas nepilnības, ko Putins varētu izmantot uzbrukuma īstenošanai 276
NATO amatpersonas ir atzinušas, ka Eiropas aizsardzības sistēmā ir milzīgas nepilnības, ko varētu izmantot Krievijas diktators Vladimirs Putins uzbrukuma īstenošanai, raksta izdevums DailyMail.
NATO ir identificējusi sešas prioritāras jomas, kurām nepieciešama tūlītēja uzmanība: pretgaisa aizsardzība un tāla darbības rādiusa raķetes, karavīru skaits, munīcija, loģistika un drošu digitālo sakaru nodrošinājums kaujas laukā.
Pagājušajā gadā NATO līderi vienojās par plāniem veikt lielāko aizsardzības spēju pārskatīšanu trīs desmitgadēs, ņemot vērā pieaugošās bažas par Krievijas agresiju. Kopš tā laika amatpersonas aizkulisēs ir pētījušas minimālās aizsardzības prasības šo plānu īstenošanai, kas pēdējās nedēļās tika nosūtītas valstu valdībām.
Minimālajās prasībās ir sīki izklāstīti NATO armiju trūkumi galvenajās jomās, aptuveni norādot, cik miljardu eiro varētu izmaksāt to novēršana, sacīja viens no militārajiem plānotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
NATO mērķis ir līdz 2025. gada rudenim, kad notiks regulāra aizsardzības ministru sanāksme, pārvērst šīs prasības saistošos mērķos, kas atsevišķām valdībām jānosaka, lai nodrošinātu Eiropas aizsardzību.
NATO gaida grūts uzdevums, lai sasniegtu savus mērķus laikā, kad tās vienotību varētu pārbaudīt budžeta ierobežojumi starp vecākajām Eiropas dalībvalstīm un domstarpības par to, cik stingrai jābūt tās nostājai pret Krieviju.
Būtiski, ka šā gada ASV prezidenta vēlēšanas ir radījušas priekšstatu, ka NATO vadošo spēku varētu vadīt pret aliansi kritiski noskaņots cilvēks – bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš ir apsūdzējis Eiropas partnerus ASV militārā atbalsta izmantošanā.
Vašingtonas 9.-11. jūlija samitā daži Eiropas politikas veidotāji publiski atzina, ka neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs novembra vēlēšanās, kontinentam būs jāpalielina militārie izdevumi.
Alianses līderi Vašingtonā vienojās, ka daudzos gadījumos, lai novērstu deficītu, būs nepieciešami izdevumi, kas pārsniedz 2 % no IKP.
Viņš norādīja, ka 23 dalībvalstis šobrīd atbilst 2 % minimālajai prasībai vai pārsniedz to.
“Neatkarīgi no ASV vēlēšanu iznākuma Eiropas sabiedrotajiem būs jāturpina palielināt savas aizsardzības spējas, spēku gatavību un munīcijas krājumus,” teica NATO amatpersona.
NATO ir augstākajā trauksmes līmenī kopš Aukstā kara laikiem, un tās pesimistiskāk noskaņotās amatpersonas, tostarp Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss, brīdina, ka Krievijas uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm varētu notikt piecu gadu laikā.
Lai gan Krievijas ekonomika atrodas kara apstākļos, Eiropas valdības var saskarties ar pretestību, ja tās pieprasīs vairāk naudas aizsardzības izdevumiem no nodokļu maksātājiem, kas cieš no dzīves dārdzības pieauguma, lai sagatavotos karam, kas daudziem šķiet tāla perspektīva, saka analītiķi.
Jau iepriekš tika ziņots, ka NATO uzskata, ka tai būs vajadzīgas 35 līdz 50 papildu brigādes, lai izturētu Krievijas uzbrukumu. Viena brigāde sastāv no 3000 līdz 7000 karavīru, kas nozīmētu no 105 000 līdz 350 000 karavīru.
Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijai būtu nepieciešamas 3-5 papildu brigādes jeb 20 000 līdz 30 000 papildu karavīru, norādīja avots, faktiski vēl viena divīzija papildus trīs divīzijām, kuras Berlīne pašlaik cenšas nodrošināt.
ASV ir lielākais ieguldītājs NATO operācijās. Saskaņā ar jūnijā publicētajām NATO aplēsēm ASV 2024. gadā aizsardzībai tērēs 967,7 miljardus ASV dolāru, kas ir aptuveni 10 reižu vairāk nekā Vācija.
Kopējie NATO militārie izdevumi 2024. gadā tiek lēsti 1474,4 miljardu ASV dolāru apmērā.
Trampa izvēle jūlijā par savu viceprezidenta amata kandidātu izvēlēties senatoru Dž. D. Vensu, kurš iebilst pret palīdzību Ukrainai un ir kritizējis NATO partnerus kā “labklājības klientus”, izraisīja bažas dažās Eiropas galvaspilsētās.
ASV atbalsta Eiropas sabiedroto centienus palielināt aizsardzības izdevumus vismaz līdz 2 % no IKP, un norāda, ka tās jau ir panākušas ievērojamu progresu budžeta palielināšanā.
Saskaņā ar jaunajiem aizsardzības plāniem Vācijai būs četrkārt jāpalielina pretgaisa aizsardzība – ne tikai Patriot bateriju skaits, bet arī mazāka darbības rādiusa sistēmas -, lai aizsargātu bāzes, ostas un vairāk nekā 100 000 karavīru, kas, kā paredzams, šķērsos valsti ceļā uz austrumu flangu nopietnas spriedzes vai kara gadījumā.
Aukstā kara laikā, kad Vācija bija NATO frontes valsts, tai bija 36 Patriot pretgaisa aizsardzības vienības, un pat tad tā paļāvās uz NATO sabiedroto atbalstu.
Šodien Vācijas spēkiem ir tikai 9 Patriot vienības.
Loģistikas plānotāji koncentrējas uz galvenajiem uzdevumiem, izveidojot plānus pārtikas, degvielas un ūdens transportēšanai karaspēkam pa piegādes maršrutiem, teica augsta ranga NATO pārstāvis. Savukārt cits amatpersona uzsvēra nepieciešamību organizēt arī ievainoto karavīru un karagūstekņu evakuāciju.
“Viņi kopā ar sabiedrotajiem detalizēti izstrādā kartes,” amatpersona sacīja, pārliecinoties, ka, piemēram, tilti ir pietiekami izturīgi, lai izturētu lielas militārās slodzes.
Cits militārās plānošanas avots ieskicēja scenāriju, kurā ienaidnieka spēki varētu uzbrukt ASV gaisa spēku bāzei Ramšteinā Vācijas dienvidrietumos vai Ziemeļjūras ostām, piemēram, Brēmerhāfenai, caur kuru NATO spēki varētu doties ceļā uz Poliju.
Ja Aukstā kara laikā desmitiem tūkstošu NATO un padomju karaspēka cīnījās tieši gar Vācijas iekšējo robežu, tad tagad karaspēka izvietošana prasīs ilgāku laiku, jo jebkura konflikta frontes līnija, visticamāk, atradīsies tālāk uz austrumiem – līdz 60 dienām, ieskaitot laiku politiskā lēmuma pieņemšanai, uzskata militārais plānotājs.
Eiropā nav pietiekamas dzelzceļa jaudas, lai pārvietotu tankus. Dzelzceļa sliežu platums Vācijā un Baltijas valstīs atšķiras, kas nozīmē, ka ieroči un aprīkojums būtu jāiekrauj dažādos vilcienos.
Jāstiprina kiberaizsardzība, lai aizsargātos pret hakeru uzbrukumiem, kas varētu traucēt potenciālo karaspēka izvietojumu, piemēram, Polijā, bloķējot dzelzceļa slēdzenes un kavējot militāro spēku pārvietošanu uz austrumiem.
Tāpēc ir svarīgi ātri pieņemt lēmumus un izveidot uzticamu sarkano karogu sarakstu, kas norāda uz gaidāmo Krievijas uzbrukumu.
NATO plānotāji ir dubultojuši agrīnās brīdināšanas rādītāju skaitu, kas varētu būt priekšvēstnesis pilna mēroga Krievijas iebrukumam, teica NATO plānošanas avots, nesniedzot sīkāku informāciju.
Eiropai būtu jābūt gatavai “atriezt zobus” un pārvietot kaujas gatavus karaspēkus līdz pat iespējamai frontes līnijai, reaģējot uz Krievijas militārajām kustībām, ja tas būtu nepieciešams kā atturēšanas līdzeklis, bet arī nekavējoties uzsākt cīņu, ja spriedze pāraugtu karā, teica plānošanas avots.
