Imants Parādnieks: Sešas Ukrainas mācības Latvijai 14
Situāciju Ukrainā pagaidām varam uztvert kā nosacīti bezmaksas mācību stundu Latvijai, no kuras izriet secinājums – valsts nacionālā drošība un iekšējā stabilitāte ir mūsu pašu rokās un šā jautājuma risināšana nav atliekama uz vēlāku laiku.
Lūk, sešas mācības un paralēles ar Ukrainu, kuru dēļ Latvija nevar akli ignorēt Krievijas imperiālisma politikas vēsmas, jo pretējā gadījumā kādā brīdī varētu būt par vēlu.
1. Valstij jāzina, kas ir dāsnie investori un kādas ir to intereses
Valstij un pašvaldībām ir rūpīgi jāvērtē ārvalstu investīciju projekti, pirms uzsākta to īstenošana, gluži tāpat kā bankas īsteno “pazīsti savu klientu”. Jo skaidrāks par skaidru – tur, kur ir ieguldījumi, tur ir arī intereses, kas jāaizsargā. Pērn “Lursoft” apkopotā informācija liecina, ka vairāk nekā 20 gados Krievijas investori aptuveni 4300 Latvijas uzņēmumos ieguldījuši ap 340 miljonu eiro, tostarp pamatkapitālos. Tas ir oficiāli. Savukārt neoficiāli tiek lēsts, ka šī summa sniedzas miljardos.
Tāpēc, kad sajūsmas eiforija par saņemtajām investīcijām ir sākusi izplēnēt, ir jāraugās objektīvi, cik daudz mēs zinām, kas ir šie dāsnie devēji un kāda ir to ietekme uz mūsu nacionālo drošību. Tas nozīmē arī proaktīvu pelēkās ekonomikas mazināšanu un cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Gadījumu, kurus vētīt, Latvijā kļūst aizvien vairāk. Piemēram, “UVZ‑Baltija”, kuras ražotni ceļ Jelgavā, māteskompānijas “Uralvagonzavod” ģenerāldirektors Oļegs Sijenko ir Krievijas prezidentam pietuvināta persona. Līdzīgi arī ar Vladimiru Putinu tiek saistīts Dmitrijs Mazepins, kas ir Latvijas “Uralchem” māteskompānijas “Uralhim” direktoru padomes priekšsēdētājs.
2. Jādomā, kam atveram savas robežas
Runājot metaforās par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA), nevajag galīgi aizgriezt šo investīciju krānu, bet uzlikt filtru gan. Domāju, ka varam mācīties no citām Eiropas valstīm, kur TUA tiek piešķirta par reālām investīcijām. Piemēram, Apvienotājā Karalistē TUA pieciem gadiem piešķir tiem, kas iegulda valsts ekonomikā vismaz vienu miljonu mārciņu.
Šīm investīcijām jābūt pozitīvi mērķtiecīgām, nevis jākalpo viena biznesa sektora vajadzībām, par ko arī Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies.
3. Energoneatkarība kā nacionālās drošības jautājums
Mēs redzam, kā Krievija veiksmīgi manipulē Ukrainā, zinot, ka valsts kase ir tukša. Baltijas valstīm ir jāatbrīvojas no “Gazprom” cenu diktāta, alternatīvas Rietumu virzienā jāmeklē jau tagad – dienas kārtībā jāatgriež jautājums par sašķidrinātās dabasgāzes (SNG) termināļa būvniecību Latvijā.
Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA) ilgstoši cīnījies par to, lai Eiropas mērogā veicinātu izpratni par Baltijas valstu energoatkarības no Krievijas problemātiku. Panākts, ka tagad projekti gāzes un elektroenerģijas piegādes diversifikācijai varēs saņemt ES atbalstu līdz 75% no izmaksām. Tas attiektos arī uz SNG termināļa būvniecību kādā no Eiropas valstīm.
4. Visas olas nedrīkst likt vienā groziņā
Ne mazākas bažas rada arī lielais eksporta apjoms uz Krieviju. To, ka šo sviru mūsu Austrumu kaimiņi zina, kā izmantot, redzējām gan Lietuvas piena produktu gadījumā, gan paraugdemonstrējumos ar Latvijas šprotēm, kā arī cūkgaļu.
Zinot, ka bizness ir kā kuģis, kuru nav tik viegli pagriezt, valstij ir jādomā par mehānismiem, kā stiprināt eksporta saiknes ar Rietumiem, Ķīnu, arābu valstīm un Ukrainu un atbalstīt Latvijas uzņēmējus.
5. Jāstiprina Latvijas mediju telpas neatkarība un objektivitāte
Vienas no vadošās ziņu aģentūras Krievijā “Novij region” dibinātājs Aleksandrs Šetinins intervijā nesen paudis, ka Krievija Austrumeiropā īsteno informatīvi teroristisku karu. Uz medijiem tiek izdarīts spiediens, un tie tiek uzpirkti, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli. Tādēļ jo vērtīgāki ir neatkarīgi un objektīvi mediji. Ir tikai pozitīvi, ka esam panākuši un koalīcija ir atbalstījusi mediju politikas nodaļas veidošanu Kultūras ministrijas paspārnē.
6. Iekšējā stabilitāte kā izaugsmes un neatkarības stūrakmens
Iekšējā stabilitāte ir ikviena atbildība, bet visvairāk – politiķu, jo populisms un sabiedrības šķelšana ilgtermiņā neatmaksāsies. Svarīgākais neļaut Krievijai risināt savas iekšējās problēmas uz mūsu rēķina, kā tas ir Ukrainas gadījumā.
Mums kā nācijai, kā tautai neatkarīgi no valodas, kurā runājam, ir jābūt vienotiem. Tādēļ arī top Satversmes preambula, kas vēlreiz uzsver mūsu kā valsts un visu tās iedzīvotāju kopību un ieguldījumu neatkarībā.
