Sešas stīgas un balss. Mūziķis Džonijs Salamanders 0
10. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace” vērienīgā koncertā 50. jubileju atzīmēs pazīstamais Latvijas roka ģitārists un komponists Džonijs Salamanders jeb Jānis Gūža, aicinot kopā baudīt viņa radīto gaišo un pozitīvo mūziku. Te būs vieta gan kompozīcijām roka stilā, gan improvizācijām par klasiskās mūzikas šedevru tēmām. Tās jubilārs izpildīs kopā ar saviem draugiem mūziķiem un, protams, arī talantīgo meitu Meldru.
Džonijs Salamanders ir kādreiz tik populārā rokmūzikas ģitārvirtuoza ideāla iemiesojums – viņš ir meistarīgs tehnikā, dvēselē īsts rokeris, kurš tomēr prot novērtēt mūzikas klasiskos pamatus, atsaucot atmiņā laikus, kad virtuozi ģitāristi – Stīvs Vajs, Ingve Malmstīns vai Zaks Vailds bija pūļa elki. Starp citu, arī liepājnieks Jānis savulaik rokģitārista mākslu slīpējis rokmūzikas paradīzē Amerikā, no turienes pārvedot arī eksotisko skatuves vārdu – Johnny Salamander, kas ne vienam vien lika domāt, ka Latvijā apmeties kāds aizokeāna mākslinieks.
Jānis un Džonijs nestrīdas
Jānis uzsver – angliskais pseidonīms kalpojot kā viņa rokmūziķa darbības zīmols, kuru pašmāju mediji tomēr allaž pamanoties latviskot. “Skatuves vārds radās tajā brīdī, kad sāku savas mūziķa gaitas ārpus Latvijas,” skaidro Jānis. Savulaik čella spēlē skolotais mūziķis pēc Mūzikas akadēmijas kordiriģentu nodaļas devies uz ASV, kur Losandželosas mūzikas akadēmijā padziļināti apguvis ģitārspēli un attīstījis savdabīgu mūzikas stilu, kurā labākās smagā roka tradīcijas savijas ar klasiskās mūzikas niansēm.
“Amerikā mani pēkšņi sāka dēvēt par Dženisu (Janis), tāpēc nācās ieviest atbilstošāku vārda versiju, kas palika kā skatuves vārds. Es tomēr vēlētos, lai tai gaišajai rokmūzikai, ko nesam pie klausītājiem, ir savs brends, un tas ir Johnny Salamander!” nosaka mūziķis.
Jānis viņam raksturīgā omulībā par pareizo vārdu kaujām tomēr īpaši neraizējas. Ikdienā viņa kolēģi, draugi un ģimenes locekļi – sieva Dace un meita, mūziķe Meldra, saprotams, uzrunājot mūziķi Jāņa vārdā. Ja nu reizēm joka pēc, kad kompānijā gadoties vēl kāds Jānis, pasprūkot arī “Džonijs”.
Atpakaļ pie rokenrola
Enerģiskais mūziķis piekrīt – pēdējos gados koncertdarbība esot pieklususi, viņš saista to ar rokmūzikas statusa izmaiņām visā pasaulē – tā arvien vairāk novirzoties “meinstrīma” avangardā, bet tādi saukļi kā “roks par neatkarību” jau piederot pagātnei.
“Bija laiks, kad notika aktīva koncertēšana, kad nospēlējām pat 400 koncertu pusotra gada laikā! Tas, protams, bija lieliski un labā nozīmē – arī nenormāli traki! Es patiesi izbaudīju šo laiku, un, protams, ka tā pietrūkst. Protams, ir korporatīvās ballītes, kurās reizēm var nopelnīt vairāk nekā koncertos, un tās vienmēr būs vajadzīgas, tomēr paša radīta mūzika sniedz lielāko gandarījumu,” aizrautīgi stāsta mūziķis. “Man ir prieks, ka mums ir daudz jauno mākslinieku, kuri interesējas par ritmu un blūzu vai soulmūziku, tomēr varētu vēlēties lielāku interesi par rokmūziku,” bilst Jānis.
“Kad izdevām jauno albumu (“Tā kā vējš”, 2014), bija patīkams pārsteigums, ka prezentācijas koncertā tomēr bija pulciņš jauno mūziķu, kuri bariņos vēroja, ko es tur ar ģitāru rokās uz skatuves daru! Atceros sevi viņu vecumā, kad es, būdams Liepājas mūzikas vidusskolas 1. kursa students, pirmoreiz dzirdēju vecos “Līvus”, kuros vēl muzicēja Ēriks Ķiģelis. Tās ir tādas emocijas, kas vienkārši “iebliež”! Ja esi redzējis ko tādu, tad vienmēr vēlēsies turēties pie savas mūzikas, nevis izpatikt laika prasībām. Jo kas gan būtu bijuši, piemēram, “Līvi”, ja spēlētu citu populārās melodijas? Protams, ja tu vari spēlēt savu mūziku, tā ir Dieva dāvana!”
Jānis nenoliedz – laiku pa laikam piezogoties doma par aroda maiņu, tomēr viņš teic – mūzikas mīlestība un arī ģimenes atbalsts allaž liek turpināt iesākto. “Man ir jāsaka milzīgs paldies manai ģimenei: meitai un īpaši manai otrai pusītei Dacei,” teic Jānis, piebilstot: “Galvenais ir darīt kaut ko labu pašam, un tas atgriezīsies pie tevis. Nav jēgas dusmoties un sūdzēties, jo dzīve virza tur, kur ir jāvirzās. Man ir fantastiska ģimene, man bērnībā bijuši paši jaukākie, mīļākie vecāki, man ir laimējies satikt jaukāko un gaišāko cilvēku pasaulē – manu otro pusi, un mums ir lieliska meita.”
“Esmu sapratis, ka ir jāiet uz priekšu, un tad atrodas cilvēki, kas nāk pretī, palīdz, un notiek visādi brīnumi. Katrā ziņā esmu gandarīts par to, ko esmu sasniedzis. Mana dzīve sastāv no cikliskiem mērķiem – tu kaut ko izdomā, ej uz to un sasniedz mērķi, un tas ir brīdis, kad ir gandarījums, un tādus esmu piedzīvojis daudz.”
Uz vienas skatuves meita un znots
Apaļā 50. gadu jubileja nosvinēta jau martā, un gaviļnieks priecājas, ka šobrīd visu laiku varot veltīt jubilejas koncerta sagatavošanai. “Reizē svinēt un organizēt koncertu nebūtu viegli. Man palīdz mani uzticamie draugi, tomēr lielāko darbu daru pats – “menedžēju” gan līdzekļus, gan dziesmas, tekstus, gan reklāmas lietas.”
Jubilejas koncertā un arī tā organizēšanā, kā jau ierasts, neiztikt bez Jāņa talantīgās meitas, dziedātājas Meldras jeb, kā mīļi saka Jānis, Meldruka, klātbūtnes. Savulaik abi apvienojās kopīgā projektā “Johnny Salamander & Meldra”, kas tika izveidots dalībai 2004. gada “Eirovīzijas” dziesmu konkursa nacionālajā atlasei. Tēva un meitas kopdziesmai veicās itin labi, iegūstot pat augsto otro vietu! Šobrīd Meldra turpina strādāt Londonā, skolojot jaunos talantus, un tur atradusi arī dzīvesbiedru, mūziķi.
“Es ārkārtīgi priecājos, ka man ir izveidojusies muzikāla sadarbība ar meitu. Turklāt tas ir process, kas turpināsies visu mūžu – tu taču nevari beigt sadarbību ar savu bērnu!” smaida lepnais tēvs. “Nekad neesmu bijis tas tēvs, kas cītīgi mēģina ietekmēt sava bērna izvēli. Meldra ir gudra meitene un pati visu ātri saprot. Protams, esmu viņai daudz stāstījis, rādījis, mācījis, bet izvēli izdarījusi viņa pati. Savulaik domāju, ka viņa pēc Franču liceja beigšanas varēja kaut ko vairāk darīt valodu jomā, tomēr viņa iet savu ceļu. Varu būt tikai ārkārtīgi pateicīgs, ka man ir tik fantastiska meita.”
Mūziķis priecājas, ka kopā ar Meldru uz jubilejas koncerta skatuves muzicēs arī jauniegūtais znots Džonatans. “Viņš ir vienkārši fantastisks – mācās latviešu valodu, un mēs labi saprotamies arī mūzikas jomā, veidojot dažādus projektus, tie gan domāti citiem tirgiem ārpus Latvijas.”
Aizlidot mūzikā
Organizatora darbi mākslinieka iedvesmai netraucējot, smejas Jānis. “Iedvesma ir tajā brīdī, kad raksti dziesmu. Tu priecājies tajā mirklī, priecājies par skaņu, tā ir neatkarīga lieta. Šoreiz koncertā uzsvars gan nebūs uz jaunām dziesmām, bet uz mūsu vēsturiskajiem gabaliem, ja vēlaties – hitiem.”
“Kopā ar Meldru izdziedāsim mūsu Eirovīzijas dziesmu dzīvās mūzikas pavadījumā, vairākās dziesmās Meldra pavadīs mani gan uz ģitāras, gan dziedot. Zinu, ka spēlēsim to, kas patīk mums pašiem. Kopā ar mums būs fantastisks puisis – Roberto Meloni, kurš atnāca uz mēģinājumu, un viņa pozitīvisms visu vienkārši “uzspridzināja”. Vēl arī Dženija Meija, Eds Monro, esam runājuši ar bundzinieku Juri Veremeju. Piedalīsies Andris Kivičs, vokālā grupa “Assembly Singers” Eināra Verro vadībā. Viens no koncerta pārsteigumiem – Jūrmalas restorāna “36. Līnija” pavārmākslas guru Lauris Aleksejevs, kurš publikai rādīs nevis pavārmākslas, bet savu lielisko ģitārspēles prasmi! Nesen esmu sācis sadarbību ar taustiņinstrumentālistu Jāni Valteru, un tā izrādījusies ļoti veiksmīga – mēs labi saprotamies. Savulaik, 2003. gadā, tika izveidots projekts kopā ar pūtēju grupu, kas nu kļuvuši par apvienības “Jockers” sastāvdaļu, un arī viņi šajā reizē kāps uz skatuves,” aizrautīgi ar koncerta profesionālajiem dalībniekiem iepazīstina mūziķis.
“Ir ārkārtīgi interesanti, mēģinājumos mēdzam kārtīgi “aizlidot”, un ceru, ka arī klausītāji novērtēs mūsu lidojumu. Tā, protams, nebūs ikdienā raidstacijās klausāmā mūzika, jo interesantāk ir spēlēt to, ko esi radījis pats. Katrā ziņā viss būs uz pozitīvas nots. Kopā ar mani, kā vienmēr, būs manas sešas stīgas un balss.”
