Sešas noslēpumainākās aviokatastrofas cilvēces vēsturē 3
Visa pasaule ir neziņā, kas noticis ar Malaizijas Aviolīniju reisu numur 370 no Kualalumpuras uz Pekinu, taču šī nav pirmā reize, kad pasažieru lidmašīna noslēpumaini pazudusi jūrā. Lūk, vēl seši tā arī neatrisināti negadījumi.
1. Britu Dienvidamerikas aviolīniju Star Tiger lidojums (1948. gada 30. janvāris)
Atlantijas okeāns tajā, ko pazīstam kā Bermudu trīsstūri, sliktu slavu lidotāju aprindās ieguva jau 1945. gadā, kad netālu no Floridas krasta ikdienišķu mācību laikā noslēpumaini pazuda pieci ASV torpēdu spridzinātāji un arī glābšanai izsūtītais lidaparāts. Trīs gadus vēlāk Star Tiger ar 31 cilvēku uz borta uzturēja normālu radio saziņu ar bāzi līdz Bermudu robežai, aiz kuras pazuda – tas nenolaidās, piecu dienu ilgā glābšanas misija neatklāja nekādas lidmašīnas atliekas, un tā arī nenoraidīja briesmu signālu.
2. Britu Dienvidamerikas aviolīniju Star Ariel lidojums (1949. gada 17. janvāris)
Mazāk nekā gadu pēc Star Tiger pazušanas Bermudu trīsstūrī aptuveni tajā pašā reģionā pazuda vēl viena Britu Dienvidamerikas aviolīniju lidmašīna ceļā no Bermudas uz Jamaiku. Pilots ziņoja par labiem laikapstākļiem, tomēr kontakti ar Star Ariel pēkšņi pārtrūka stundu pēc izlidošanas. Britu izmeklētāji nespēja atklāt ne lidmašīnas atlūzas, ne arī jelkādas zīmes par tajā bijušajiem 20 cilvēkiem.
3. Ziemeļrietumu aviolīniju lidojums 2501 (1950. gada 23. jūnijs)
Lidmašīna, kurā bija 55 pasažieri un trīs apkalpes locekļi, ap pusnakti tuvojās Mičiganas ezeram, kad pamanīja priekšā vētru. Tās stiprās brāzmas un zibeņošana jau triju lidmašīnu pilotiem bija likusi novirzīties no kusa. Pie Bentonhārboras Ziemeļrietumu aviolīniju pilots lūdza atļauju nolaisties no 3500 uz 2500 pēdām, taču saņēma atteikumu, jo šajā augstumā pastāvēja risks sadurties ar citām lidmašīnām. Pilots apstiprināja, ka saņēmis atteikumu, un tās arī bija pēdējās dzīvības pazīmes no lidmašīnas, kas bija ceļā no Ņujorkas uz Sietlu. Dažus mirkļus vēlāk uz zemes esošie izdzirdēja it kā lidmašīnas motora noraustīšanos un ieraudzīja “briesmīgu uzliesmojumu”. ASV krasta apsardze uz Mičiganas ezera virsmas netālu no Milvoki atklāja eļļas pēdas. Tomēr glābšanas grupa divas dienas vēlāk atrada segas ar Ziemeļaustrumu aviolīniju logo un cilvēku ķermeņus desmit jūdzes no Sautheivenas gluži citā ezera daļā. Tika pieņemts, ka tieši tur ezerā nogrimusi arī pati lidmašīna, kaut gan duļķaino ūdeņu dēļ nav ieraugāma. Taču pēdējo desmit gadu laikā ar sonāru izpētītas 300 kvadrātjūdzes iedomātās katastrofas apkārtnē, atklāti 14 kuģu vraki, taču ne miņas no reisa 2501.
4. Kanādas Klusā okeāna aviolīnijas (1951. gada 21. jūlijs)
Pašā Korejas kara karstumā lidmašīna ar 31 pasažieri un sešiem apkalpes locekļiem no Toronto devās uz Tokiju, lai atbalstītu Korejas Gaisa spēkus. Tuvojoties Ankoridžai Aļaskā, kur bija paredzēts nolaisties un uzpildīt bāku, pilots ziņoja par lietu, sliktu redzamību un apledojumu, tomēr arī aptuveni 90 minūtes pēc pacelšanās nedeva nekādas norādes, ka lidmašīnai būtu problēmas. Pēc tam lidmašīna pazuda no radara ekrāniem, un par to nekas vairāk nav dzirdēts.
5. PanAm reiss 7 (1957. gada 9. novembris)
Boeing 377, kas ar 36 pasažieriem un astoņiem apkalpes locekļiem devās no Sanfrancisko uz Honolulu pirmajā pasažieru lidojumā apkārt pasaulei, bija izsmalcinātības kalngals. Katram pasažierim bija 60 collas (150 cm) plata telpa kājām, horizontāli nolaižami sēdekļi, kokteiļu telpa un pusdienu ēdienkarte no septiņiem ēdieniem, tostarp kaviārs un šampanietis. Gaisa kuģis – ja nu kāda lidmašīna ir pelnījusi šo apzīmējumu, tad noteikti Boeing 377 – pazuda aptuveni pusceļā bez jebkādām problēmu pazīmēm. Pēc piecu dienu meklējumiem ASV jūras kājnieku bāzes kuģis atrada 19 mirušu cilvēku ķermeņus un dažādus lidmašīnas atkritumus, tomēr pati lidmašīna un pārējie 25 pasažieri tā arī nekad nav atrasti.
6. Lidojošā Tīģera aviolīniju reiss 739 (1962. gada 16. marts)
Lockheed L-1049 lidmašīna bija nolīgta pārvest militāro personālu Vjetnamas kara laikā. 16. martā lidmašīna pacēlās ar 93 ASV armijas elektronikas un komunikācijas speciālistiem, trim Dienvidvjetnamas armijas pārstāvjiem un 11 apkelpes locekļiem uz borta. Kaut arī lidojuma apstākļi bija ideāli un netika saņemts briesmu signāls, lidmašīna neieradās plānotajā galamērķī – Klārka bāzē Filipīnās. Tika noorganizēta lielākā mierlaika glābšanas ekspedīcija kopš Amēlijas Erhartes pazušanas 1937. gadā. Pazudušo lidmašīnu meklēja 1300 cilvēku liela glābšanas komanda, pārbaudot okeānu 144 000 kvadrātjūdžu platībā. Itāliešu naftas tankera komanda aptuveni vietā, kur varēja atrasties lidmašīna, bija pamanījusi debesīs spilgtu uzliesmojumu un divus liesmojušus objektus, kas iekrīt okeānā, tomēr nekādas atliekas atrastas netika.
