Sešas izkropļotas sievišķības pazīmes 0
Mēs atrodamies cilvēces vēstures krustcelēs, kur sievišķās enerģijas aptveršana ir, iespējams, visbūtiskākais faktors mūsu evolūcijas ceļojumā. Šā laikmeta dziļākais mērķis ir atgriezt svētajai sievišķībai pienākošos vietu, lai tā varētu darboties tandēmā ar svēto vīrišķību.
Tomēr runa nav tikai par līdzsvarošanu, ir nepieciešama arī sievišķo enerģiju attīrīšana un dziedināšana – gan mūsos pašos, gan apkārtējā pasaulē, savā blogā “Sacredwomanawakenig.com” uzsver Diāna Boljē (Diana Beaulieu), kura sevi dēvē par moderno medicīnas sievu. Mums jāsaskata, ka mūsu sievišķajai enerģijai ir ievainotā jeb ēnas puse, kas jāatzīst un jāizceļ gaismā.
Palūkosimies uz vārda “izkropļot” nozīmi: pārveidot, pārvērst tā, ka vairs neatbilst (dabiskajai formai, izskatam); sagrozīt tā, ka vairs neatbilst (patiesībai).
Izkropļotā sievišķība tieši tas arī ir – nedabiska un sagrozīta versija par mūsu patieso sievišķo būtību, kas šajā pasaulē faktiski sacenšas ar autentisko sievišķo būtību un atribūtiku. Šīs abas ir tik viegli sajaukt, ka ir svarīgi definēt atšķirību.
Lūk, daži veidi, kādos izkropļota sievišķība parādās tavā psihē (grieķu vārds, kas apzīmē dvēseli) un izpausmēs. Šīs īpašības vienlīdz var sastapt gan vīriešos, gan sievietēs.
Iekšējais tukšums
Izkropļotā sievišķība ir pamatā mūsu es traumētā sievišķā daļa, kas atšķirta no mīlestības un sava īstā spēka. Tā ir tukša – pašas ciešanu un “neredzamības” iztukšota. Tā ir cietusi tūkstošgadi, tiekot apspiesta, izvarota, zaudējusi statusu un pat savas balstiesības sabiedrībā. Pauaudžu paaudzēs nemīlēta, nepieņemta, neņemta vērā, tā padarījusi sevi neredzamu sev pašai. Tas ir patriarhālās traumas rezultāts, un tas ietekmē mūsu sievišķos aspektus dažādos veidos.
Izkropļota sievišķība nespēj rast saikni ar savas dvēseles skaistumu vai klātesamību. Tā ir pārcietusi dvēseles zaudēšanu vai sašķelšanos. Būdama gluži tukša, tā spēj izdzīvot, vien izsūcot mīlestību un uzmanību no citiem, tomēr tukšais trauks nekad netaps pilns, un tās apetīte un vajadzība pēc ārēja enerģijas avota ir bezgalīga. Džordžs Kavasilass (George Kavassilas) šā arhetipa aprakstīšanai ir izveidojis terminu “tukšā karaliene”.
Ārējie skaistuma pierādījumi
Izkropļota sievišķība nav spējīga saskatīt savu iedzimto skaistumu un mēra savu vērtību caur ārējām izpausmēm. Tā daudz iegulda, lai izrādītu savu skaistumu ārējās formās. Viņa ir apsēsta ar grimu, frizūru un modes tendencēm. Viņa burtiski sasprauž šīs apšaubāmās vērtības pie sava ķermeņa, cenšoties iekšējo tukšumu nomaskēt ar glamūru.
Viņa ir iekļuvusi mākslīgas un nežēlīgi nesasniedzamas iekārojamās sievietes tēla lamatās, kas viņai nemitīgi atgādina par viņas iedzimto nevērtīgumu. Ja viņa nav aktīvi iesaistīta šo tēlu radīšanā, tad pakalpīgi cenšas tos atdarināt.
Kad izkropļotā sievišķība nespēj šos neiespējamos standartus sasniegt, viņas vārīgā pašapziņa sabrūk, novedot pie ķermeņa ienīšanas un nevērtīguma, kas liek viņai darīt sev pāri (caur ēšanas traucējumiem, atkarībām vai brutāliem fitnesa režīmiem), jo viņa spīdzina savu ķermeni, cenšoties sasniegt viltotu vai manipulētu perfekciju.
Šis izkropļotās sievišķības aspekts parādās plaši, bet īpaši – jaunākajā sieviešu paaudzē (Instagram paaudzē). Sociālo mediju spiediens, digitālā attēlu pārveidošana un tīmekļa pornogrāfija spiež pielāgoties ārējai perfekcijai neciešami smagi.
Apsēstība ar mūžīgo jaunību – arhetipiskais brieduma trūkums
Izkropļoto sievišķību biedē novecošanas fiziskais process. Tā nav spējīga cienīt sevi kā dvēseli, kas dodas vaur svētiem un dabiskiem novecošanas procesiem. Tā psiholoģiski nespēj integrēt savu dabisko evolūciju no jaunības seksuālās potences (Jaunavas arhetips) uz radošo spēku un mīlestību (Māte) un galu galā – viedumu (Veča).
Viņa ir apsēsta ar ārēju jaunību un visiem iespējamiem tās sasniegšanas lidzekļiem, jo viņas uzmanība ir vērsta tikai uz savu ārieni. Novecošanas process tikai vēl nežēlīgāk parāda viņai viņas iekšējo tukšumu. Viņa dara visu, lai paliktu mūžam jauna, ko paģēr mūsu ar jaunības kultu slimā sabiedrība, ieskaitot plastisko ķirurģiju, dārgus krēmus un botulīna injekcijas, kas attālinātu biedējošo novecošanu.
Mēs varam atrast neskaitāmus piemērus – skatuves zvaigznes un citas slavenības –, kas regulāri kropļo savus ķermeņus, cīnīdamies pret laika iespaidu, lai iemiesotu seksuāli valdzinošo jaunību. Ievēro, ka šīs vairumā gadījumu ir mākslīgas un sintētiskas metodes, kas nevar sniegt dziedināšanu un attjaunošanos cilvēka ķermenim. Tieši otrādi.
Kārdināšana un apburšana
Tukšā izkropļotā sievišķība, nejuzdamās mīlestības vērta, ļoto baidās, ka tās tukšums tiks atklāts, tāpēc nevar riskēt ar intimitāti un ievainojamību.
Tāpēc tā ir maģijas, kārdinājuma, glamūra un viltības meistariene. Viņa ārpasaulē projicē savu falšo un idealizēto tēlu, kas burtiski nones jumtu. Šis savaldzināšanas veids tiek realizēts caur astrālo plānu, bieži iesaistot čiekurveida dziedzera manipulāciju, prāta kontroli un slazdus.
Kad viņas upuris “iemīlas”, bieži no pirmā acu uzmetiena, saskatot viņā perfektās sievietes iemiesojumu, vina savāc uzmanības, seksuālās vilkmes enerģijas un idealizētu fantāziju “ražu”. Viņas upuris burtiski nespēs viņu dabūt ārā no prāta.
Šis stāvoklis bieži tiek jaukts ar īstām mīlestības jūtām – un mūsu mediji un mūzikas industrija promotē šo seksuālo apsēstību un romantiskās fantāzijas kā idealizētu “iemīlēšanās” stāvokli. Kailija Minogas “Can’t Get You Out of My Head” ir perfekts piemērs.
Vampīrisms un līdzatkarība
Izkropļotajai sievišķībai ir ievainota un nepilnīga sava personiskā un seksuālā spēka izjūta. Viņas tukšums nozīmē, ka viņai jāpiepilda sevi ar citu cilvēku emocionālo un seksuālo enerģiju. Savaldzināšana ir viens veids, bet lai saņemtu enerģiju savas būtības “barošanai”, viņa izmanto arī seksuālu un emocionālu piesaisti.
Parasti izmantojot dzimumaktu kā veidu enerģiskās saiknes atvēršanai, viņa sūta enerģētiskus āķus no sava ievainotā vai tulšā seksuālās enerģijas centra dziļumiem, lai varētu “baroties” un pilnībā kontrolēt sava partnera emocionālo, seksuālo un radošo enerģiju. Tas rada dziļu piesaisti, kur valda apsēstība, greizsirdība un līdzatkarība. Ironiski, ka nereti cilvēks, kuru viņa izsūc, šo vampīru uztver kā kādu, kas “padara viņu pilnīgu”.
Šādas pašas saiknes var veidoties attiecībās, kam nav sakara ar seksu, – ar draugiem, kolēģiem, bērniem un pat ar vecākiem – kā veids, kā bez mitas izsūkt citu dzīvības spēkus.
Atkal jau jāteic, ka līdzatkarīgā mīlestības versija mūsu sabiedrībā tiek saukta ar “patiesu mīlestību” – paklausies Meraijas Kerijas “Without You” – klasisks veids, kā dziesma daudzina atkarīgu mīlestību.
Konkurence un patriarhālais statuss
Izkropļotā sievišķība jūt savu tukšumu tik asi, ka nespēj uztvert nekādu pašvērtību sava vienreizībā vai individuālajā izpausmē. Tā savu vērtību var mērīt tikai caur sacensību un salidzināšanu ar citiem.
Viņu valdzina statuss, atzinība, nauda un vara, ko sniedz nokļūšana mūsdienu pasaules patriarhālās kārtības augšgalā. Viņa īpaši alkst pēc lomām un posteņiem, kas dod viņai redzamību un uzmanību (kas jau atkal baro viņas iekšējo tukšumu), īpaši – politikā, izpildītājmākslā, modē un biznesā.
Vērotājam no malas viņa var šķist modernā feminiskma piemērs un seksuālās vienlīdzības vēstnese. Tomēr ironiskā kārtā viņa visbiežāk propagandē un izkrāšļo izkropļotas sievišķības enerģiju, vai tas būtu glamūrs vai tieksme pēc mūžīgas jaunības.
Turklāt viņa nedara neko, lai stātos pretī patriarhālajai kārtībai kā tādai: viņa vienkārši kļūst par daļu no šīs mašinērijas, uzņemotie slomas un amatus, ko tradicionāli ieņēma pie vīrišķā dzimuma piederoši laikabiedri. Tāpēc viņas iespaids uz pasauli faktiski ir nošķirt sevi un citus no viņu dabiskā sievišķā spēka, mīlestības pret sevi un personiskās suverenitātes.
