Saldā – mīlestības garša 0
“Saldo garšu (sanskritā madhur – medus) veido zemes un ūdens elementi, tāpēc tā ir smaga, atvēsinoša un eļļaina. Šī garša nomierina vatas un pittas, bet pastiprina kaphas. Tā mazina trauksmi, bailes un agresiju, tāpēc šādos brīžos neapzināti ēdam saldumus, bet, pārmēru lietota, vairo smagumu, gļotas, aukstumu, veidojas aptaukošanās. Saldā garša veicina nogurumu, slinkumu, miegainību, apetītes zudumu, limfātiskās sistēmas traucējumus, klepu, apgrūtinātu elpošanu, tūsku, gļotu pārprodukciju un citas ar kaphu saistītas slimības,” atklāj Guna Vilka. Izņēmums ir medus, kam ir asa pēcgarša, tāpēc tas piemērots saaukstēšanās ārstēšanai. Medus, it īpaši tumšais griķu un viršu, iedarbojas reducējoši un vairo vieglumu.
* Saldā garša piemīt visiem pārtikas produktiem, kuros ir ogļhidrāti. Salds ir ne tikai medus, žāvētie augļi un sīrupi, bet arī piens un neraudzētie pilnpiena produkti, piemēram, putukrējums, kartupeļi, maize un citi graudaugu produkti. Saldā garša mēdz būt vāja un izteikta. Teiksim, rīsu saldums ir tik vāji izteikts, ka pirmajā brīdī to nevar sagaršot.
Samērīgā daudzumā saldā garša iedarbojas labvēlīgi, jo palīdz visam augt un vairoties– asinīm, plazmai, muskuļiem, kauliem, taukaudiem, uzlabojas reproduktīvo orgānu darbība. Lielās devās tā pavājina imunitāti un rada citas veselības problēmas. Saldā garša patīk arī dažādiem mikroorganismiem – baktērijām, sēnītēm, kā arī kukaiņiem un parazītiem. Ne velti saka, ka blusām un odiem garšo saldas asinis.
Garšas samērs atkarīgs gan no konstitucionālā tipa, gan ikdienas aktivitātēm, gan slimībām. Vāja, trauksmaina, smalkas uzbūves vata var ēst daudz saldumu, bet apātiskai un smagnējai kaphai, kurai jau ir liekais svars vai diabēts, labāk no tiem atteikties, liekot uzsvaru uz rūgto un aso garšu.
Apziņas augstākajā stāvoklī jeb samadhi cilvēks sevī sajūt saldu garšu – tas nozīmē, ka dievišķajai būtībai, Dievam ir salda garša.
“Mūsdienās cilvēkiem ļoti pietrūkst dievišķās esences. Ja netiek apmierinātas pārējās maņas, klausoties skaistu mūziku, pieskaroties, samīļojot tuviniekus, darot labus darbus – tās visas ir dievišķas darbības –, viņi ķeras pie saldumiem. Pamesta sieviete izmisumā ēd šokolādi, nevis siltu zupu vai dārzeņu salātus. Izjūtot šķiršanās sāpes, saldā garša sniedz mīlestības ilūziju,” saka uztura speciāliste.
Psiholoģiski saldā garša ir saistīta ar apmierinājumu, prieku, laimi, līdzjūtību. Ja tās ir par daudz, cilvēkam pielīp skumjas, viņš jūtas nemīlēts, tāpēc pieprasa mīlestību no citiem.
