0
Aicina ne tikai stādīt, bet arī sakopt
Alejās ir saglabājami veci, dobumaini koki. Var būt nepieciešama šo koku vainagu kopšana, lai pēc iespējas palielinātu koku ilgmūžību, kā arī novērstu bīstamu situāciju veidošanos ar koku vai to zaru nolūšanas risku.
Visvairāk dižkoku uzmērīti Raiskuma alejā (21 dižkoks), Veckalsnavas liepu alejā (15 dižkoki), Ozolkalna alejā (10 dižkoki) un Veismaņu muižas alejās (14 dižkoki).
Alejas aizsardzība nebūtu jāuztver kā konkrētu pašlaik augošu koku saglabāšana par katru cenu, bet gan alejas kā ainavas elementa saglabāšana, atsevišķos gadījumos pieļaujot alejas rekonstrukciju, izcērtot bīstamos kokus un iestādot trūkstošos kokus no jauna, informē Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti. Izņēmums ir kultūrvēsturiskas un no bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas viedokļa nozīmīgās alejas, kur, veidojot un uzturot aleju, jādomā arī par dabas un kultūrvēstures objektu saglabāšanu ilgtermiņā. Valsts nozīmes aizsargājamā alejā koku atļauts nocirst (novākt), ja tas kļuvis bīstams, apdraud ceļu satiksmes vai cilvēku drošību un nav citu iespēju novērst bīstamu situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot norobežojošas barjeras un braukšanas ātrumu ierobežojošas zīmes. Koku atļauts nocirst pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas.
Tomēr bieži vien aleju īpašnieki tā vietā, lai izvēlētos kokus sakopt, izvēlas vieglāko ceļu – nozāģēt. Dabas aizsardzības pārvalde aicina Latvijas simtgades svinību ietvaros ne tikai stādīt jaunas alejas, bet arī sakārtot vecās, sakopjot koku vainagus!
Vairāki desmiti tūkstošu kilometru
Aleju kopgarums Latvijā varētu būt vairāki desmiti tūkstošu kilometru, tomēr ne visas no tām ir valsts aizsardzībā. Šobrīd ir 60 valsts nozīmes īpaši aizsargājamo aleju, tomēr ir arī atsevišķas pašvaldību nozīmes aizsargājamas alejas, ko pašvaldības ir noteikušas kā ainaviski vai kultūrvēsturiski vērtīgas un saglabājamas savās teritorijās. Precīzs kopējais aleju skaits Latvijā nav zināms, jo daļa aleju tiek stādītas no jauna, daļa veco aleju, tās nekopjot, iet bojā. Dabiski bojā gājušas vairākas ošu alejas.
Pirmās Latvijas Republikas laikā valsts aizsardzībā atradās 335 alejas 474 kilometru kopgarumā.
Valsts nozīmes aizsargājamo aleju statuss būtu jānosaka vēl vairākām, bet pirms tam ir jāveic arī šo potenciālo aleju zinātniskais izvērtējums, kas prasa gan laiku, gan resursus, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldē.
