Sešām koku alejām prasa valsts aizsardzību 0
Valsts nozīmes aizsargājamo aleju statusu rosināts piešķirt vēl sešām koku alejām Latvijā, apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde. Valsts aizsardzību plānots noteikt Lubānas–Meirānu, Ozolkalnu, Raiskuma, Veckalsnavas, Visagala un Veismaņu muižas alejām.
Šajās alejās konstatētas četras īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, kā arī sešas īpaši aizsargājamas ķērpju sugas.
Savukārt no aizsargājamo aleju saraksta rosināts izslēgt Gārsenes aleju.
Lapkoku praulgraužu dzīves vieta
Aizsargājamajām un retajām bezmugurkaulnieku sugām bagātākās ir Raiskuma alejas, kur atrastas piecas sugas, bet Veckalsnavas liepu alejā – četras sugas. Lapkoku praulgrauzis, spožā skudra, marmora rožvabole, četrplankumu sēņ- grauzis, sarkanais melnulis… Latvijā aizsargājamo vaboļu nosaukumi ir dzejiskāki nekā to izskats. Visretākais no šiem visiem ir lapkoku praulgrauzis, kas barojas ar prauliem. Latvijā tas ir novērots parasto ozolu, liepu, kļavu, zirgkastaņu un citu platlapju koku dobumos. Kāpurs trīs četrus gadus, kamēr izaug līdz pieaugušas vaboles stadijai, barojas ar prauliem un koku vispār nepamet. Arī pieaugušas vaboles nav lielas ceļotājas, tāpēc dabā ir grūti novērojamas. Vaboles nekad neaizrāpo tālāk par 200 metriem no sava dzimtā koka. Lapkoku praulgrauzis ir visvairāk aizsargājamā kukaiņu suga pasaulē, jo to stipri apdraud veco dobumaino koku skaita samazināšanās.
Arī spožās skudras ir vecu, dobumainu koku iemītnieces. Spožā skudra savus pūžņus veido atsevišķi augošu koku dobumos un pie koku saknēm. Vairāki koki var būt savstarpēji saistīti ar ejām un veidot kopskaitā dažus miljonus skudru lielu koloniju no vairākām ligzdām. Pārsvarā apdzīvo lapu kokus, visbiežāk ozolus un liepas.
