Seržants: Mākslīgais intelekts var uzģenerēt tik perfektu viltojumu, ka tava miesīga māte neatpazīs 15
“Mākslīgo intelektu daudz izmantot uzbrucēji, tas ļoti labi ģenerētu sociālās inženierijas vektorus jeb elektroniskā pasta tekstus, ko izsūtīt katram lietotājam nedaudz citādāku un izskatās ļoti ticami, īpaši angļu valodā un patiesībā latviešu valoda pēdējā laikā neatpaliek,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Kirils Solovjovs, kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs.
“Iegūstot lietotāja paradumus, dienas grafikus, mākslīgais intelekts var uzģenerēt tik perfekti, ka tava miesīga māte neatpazīs to viltojumu!” viņu papildina Kārlis Seržants, žurnālists, bijušais Saeimas deputāts.
Jau ziņots, ka kiberuzbrucēji arvien vairāk uzbrukumiem sāk izmantot mākslīgā intelekta rīkus, ceturtdien kiberdrošības biznesa forumā “CyberShield” sacīja tehnoloģiju uzņēmuma SIA “Tet” galvenais tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.
Viņš norādīja, ka uzbrucējiem nav morālu ierobežojumu, viņi nepakļaujas mākslīgā intelekta rīku regulēšanas prasībām.
Tostarp populārākais mākslīgā intelekta rīku pielietojums ir personalizētiem pikšķerēšanas uzbrukumiem. Mākslīgais intelekts kiberuzbrukumos tiek izmantots arī koda ģenerēšanai, mākslīgā intelekta vadītas ļaunatūras izveidei. Tiek veidotas arī mākslīgā intelekta ģenerētas viltus identifikācijas dažādu sliekšņu apiešanai, kā arī uzbrucēji izmanto mākslīgo intelektu dažādu ievainojamību skenēšanai un koda izmaiņu skenēšanai.
Vienlaikus Ņikitins uzsvēra, ka pašreiz pikšķerēšana kļūst daudz izsmalcinātāka – ja kādreiz bija jāatšķir, vai kāds ir Nigērijas princis, tad pašreiz noziedznieki uzdodas, piemēram, par “Smart-ID” pārstāvjiem.
Tāpat arī Ņikitins uzsvēra, ka kiberuzbrucējiem ir savi mākslīgā intelekta rīki, piemēram “WormGPT”, kas parādījās jau 2021.gadā. Šim rīkam nav nekādu ierobežojumu – tas var ģenerēt ļaunatūras kodu, efektīvas pikšķerēšanas vēstules, kā arī citas darbības, ko nevar “ChatGPT”.
Lai pasargātu uzņēmumus, ir jāsāk ar personāla apmācību, skaidrojot, piemēram, kā atpazīt pikšķerēšanu. Tāpat arī atbildība par drošību jāuztic programmētājiem, tomēr ir būtiska arī spēcīga informācijas tehnoloģiju (IT) drošības komanda, kas aprīkota ar atbilstošiem rīkiem, lai cīnītos ar uzbrukumiem mākslīgā intelekta laikmetā, teica “Tet” pārstāvis.
Savukārt, uzsverot pozitīvas mākslīgā intelekta pielietojuma iespējas, Ņikitins sacīja, ka nākamajos piecos gados turpināsies mākslīgā intelekta asistentu un kolēģu attīstība, kā arī mākslīgā intelekta apkalpošana. Tāpat mākslīgais intelekts tiks pielietots pašbraucošos transportlīdzekļos, kā arī dažādu robotu izveidē.
Viņš piebilda, ka mākslīgā intelekta izmantošana uzņēmumos palielinās, tomēr pašreiz mazākais mākslīgā intelekta pielietojums ir mazajos uzņēmumos.
Jau ziņots, ka ceturtdien kultūras un mākslas telpā “Hanzas perons” notiek “Tet” rīkotais kiberdrošības biznesa forums “CyberShield”.
“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro.
“Tet” pieder valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%).
