Seržantam uzspiež antisemīta masku jeb cīņā par amatiem visi līdzekļi labi 16
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti šodien noraidīja deputātam Kārlim Seržantam (ZZS) izteiktos pārmetumus “rasismā pret ebrejiem”. Kaut arī politiķis formāli ir attaisnots, “antisemīta” birka atstās iespaidu uz viņa turpmāko karjeru.
Pirms mēneša, 10. martā, deputāts intervijā krievu klausītājiem adresētajā “Latvijas radio 4” stāstījis ka ar prokrievisku un propoutinisku Latvijā nodarbojas cilvēki, “kuri ļoti labi zina likumus, jo ir ļoti gudras nacionalitātes pārstāvji un juristi”. Uz žurnālistes jautājumu “Vai jūs domājat krievus?” deputāts precizējis: “Nē, es domāju ebreju nacionalitāti.”.
Traci par Seržanta izteicieniem necēla ne Izraēlas vēstniecība, ne Latvijas ebreju kopiena, ne Simona Vīzentāla centrs, kas parasti ļoti rūpīgi uzrauga pat sīkākās antisemītisma pazīmes. Ar Latvijas ebreju kopienas līderi Arkādiju Suharenko deputāts notiekošo izrunājis un paskaidrojis, ka domājis atsevišķus Latvijai naidīgus cilvēkus, piemēram, Aleksandru Giļmanu, nevis ebreju tautu kopumā. “Par iespējamiem pārpratumiem es esmu atvainojies gan personīgi kopienas pārstāvjiem, gan publiski intervijas laikā,” teica Seržants. Taču opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars (LRA) uzskata, ka ar to nav gana. Viņaprāt Seržants paudis “rasistisku nostāju attiecībā uz ebreju tautības cilvēkiem” un pārkāpis Saeimas deputāta ētikas kodeksa 7. punktu, kurā minēts, ka deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus; deputāts balstās uz faktiem, to godīgu interpretāciju un argumentāciju. Pēc Bondara domām Seržanta izteicieni var kaitēt Latvijas starptautiskajam prestižam. “Tādēļ Saeimai jāpauž stingra nostāja šajā jautājumā, lai signalizētu mūsu partneriem, ka mēs Latvijā nedalām cilvēkus pēc viņu reliģijas, nacionalitātes, vecuma, dzimuma, rases, bet gan pēc viņu spējām un profesionālajām iemaņām,” uzsvēra iesnieguma autors. Pirms nedēļas Bondars kopā ar “No sirds Latvijai” pārstāvi Ringoldu Balodi, atsaucoties uz šo pašu interviju, neveiksmīgi mēģināja panākt Seržanta atcelšanu no Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājas vietnieka vietas.
Seržants kategoriski noraidīja Bondara pārmetumus par rasistiskiem izteikumiem, jo rasisms ir vienas rases pārākuma sludināšanu pār citu rasi. “Arī par antisemītismu es neesmu pārliecināts, jo nepaudu naidīgu attieksmi pret ebrejiem kā tautu, bet gan runāju par konkrētiem cilvēkiem, kurus vērtēju pēc viņu lojalitātes Latvijas valstij un viņu izdarītajām lietām,” skaidroja Seržants. Viņš piebilda, ka “pēc formulējuma” nemaz nevarot būt antisemīts, jo parlamentā strādā Izraēlas sadraudzības grupā un balsojis par ebreju īpašumu restitūciju. Vienlaikus gan deputāts atzina, ka izteikumi radio intervijā bijuši neveiksmīgi, jo 16. marta priekšvakarā viņu nokaitinājusi Giļmana “daiļrade” par Latvijas vēsturi un tautu, turklāt krievu valodas zināšanas esot “ierūsējušas”, kas traucējis skaidri paust savu domu
svešvalodā.
Mandātu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (“Saskaņa”) tomēr palika pie uzskata, ka Seržants pārkāpis deputāta ētikas kodeksu. “Jums kā bijušajam žurnālistam taču būtu jāzina par nerakstītu vienošanos, ka, runājot par likumpārkāpējiem, viņu tautība netiek minēta,” pārmeta Orlovs.
Turpretim Nacionālās apvienības pārstāvji aizstāvēja deputātu. “Iesnieguma autors vēlas izmantot sensitīvu jautājumu, lai krātu punktus un politiski izrādītos. Nedomāju, ka, runājot par kādiem konkrētiem cilvēkiem, būtu jākaunas minēt viņu tautību. Ja kāds Latvijas pilsonis Anglijā pastrādā noziegumu, tad vietējā prese ir pilna ar ziņām, ka latvietis pastrādājis tādu un tādu lietu. Tas nebūt nenozīmē, ka visi latvieši ir noziedznieki,” teica NA frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Savukārt Janīna Kursīte aicināja Seržantu turpmāk ar vietējiem krievu žurnālistiem runāt latviski, lai izbēgtu no šādiem pārpratumiem.
Balsojumā Seržanta sodīšanu atbalstīja tikai trīs deputāti – saskaņieši Vitālijs Orlovs un Zenta Tretjaka, kā arī Bondara frakcijas kolēģe Inga Bite (LRA). Pārējie septiņi klātesošie komisijas pārstāvji bija pret vai atturējās. Līdz ar to lieta pret Seržantu tika izbeigta. Orlovs gan ar rezultātu nebija īsti mierā, tādēļ lūgšot neatkarīgiem ekspertiem vēlreiz izvērtēt Seržanta teikto radio intervijā un Saeimas diskusijās.
Saeimas kuluāros runā, ka opozīcijas deputāti par tik kaislīgiem antisemītisma apkarotājiem kļuvuši nevis idejisku apsvērumu dēļ, bet cīņā par amatiem. Seržants tika minēts kā viens no Baloža konkurentiem uz vadītāja vietu jaunizveidotajā valsts nozagšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Pēc “antisemītisma” skandāla viņš no trases noņemts. Tieši tādēļ brēka par mēnesi vecu interviju tiek celta tikai tagad nevis jau martā. Savukārt Bondars kārojot ieņemt Seržanta aizņemto NDK priekšsēdētājas vietnieka amatu, bet to ZZS pārstāvim izdevās saglabāt. NDK priekšssēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) apstiprināja, ka vairs nekādas pārbīdes NDK amatos netiek plānotas.
