Sertificētas sēklas izmantošanai nepieciešams valsts atbalsts 0
Jānis Sietiņsons, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas padomes Sēklkopības nozares vadītājs
Ekstensīvas lauksaimniecības attīstības posms ir pagājis, lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apjoms valstī jau tuvojas 1,8 milj. ha. Brīvi ir palikuši aptuveni 300 000 ha – nelielas, nekoptas platības. Uz tām pretendē arī mežsaimniecība. Kvantitāti esam sasnieguši, un neviena saimniecība vairs nevar tā vienkārši sev dubultot vai trīskāršot LIZ platību. Brīvu zemes platību nav.
Tādējādi būtu jārunā, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā no kvantitātes, no daudzuma ejam uz kvalitāti un strādājam ar ražību ietekmējošiem faktoriem. Un viens no nosacījumiem ir sertificētā sēkla, kas ģenētiski ir ar pilnvērtīgu vēstījumu, ar produktivitāti, ar visām saimnieciskajām īpašībām augstas ražas ieguvei. Bet tā arī nav panaceja.
Ja zemnieks ignorēs citus augu augšanas nosacījumus, sēkla viena pati brīnumus nedarīs. Bioloģiskajā graudaugu audzēšanā ir vajadzīga kompleksa pieeja.
Konvencionālais drīkst, bioloģiskais – ne
Itin bieži dzirdēts jautājums – kāpēc konvencionālais lauksaimnieks var izmantot nesertificētu sēklu, bet bioloģiskajā lauksaimniecībā nevar? Tiekšanās pēc līdztiesības šajā jomā ir riskanta. Konvencionālajā lauksaimniecībā nezāles, augu slimības un kaitēkļus var ierobežot ar ķīmiskām metodēm. Bioloģiski saimniekojot, svarīgi izmantot tikai labas kvalitātes sēklu, ko garantē sēklas sertifikāts, lai augsnē reizē ar sēklu neieviestu neko lieku, ko pēc tam nevarēs izravēt.
Sertificētas sēklas izmantošana būtu kā viens no instrumentiem ražu celšanai. Katrs lauksaimnieks piekrīt tam, ka labprāt audzētu arvien ražīgākas šķirnes, bet, atsakoties no sertificētu sēklu iegādes, mērķis netiek sasniegts. Līdz ar to arī selekcionāru radītās šķirnes tiek noniecinātas un selekcionāru, sēklaudzētāju darbs kļūst bezmērķīgs.
Mēs redzam, ka kopš 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem sēklaudzēšanas politika Latvijā nav bijusi efektīva, tā nav rosinājusi sēklkopības izaugsmi.
Bioloģiskie lauksaimnieki ik gadu saņem 2000–2500 atļauju konvencionālo sēklu pirkšanai vairāk nekā 4400 tonnu apmērā. Šis rādītājs ir ļoti satraucošs un liecina, ka sēklkopības politika ir radikāli jāmaina.
Šā iemesla dēļ Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) ir nākusi klajā ar iniciatīvu, ka jaunajā plānošanas periodā platību maksājumam būtu jābūt saistītam ar sertificētās sēklas izmantošanu.
Vajadzīgs atbalsta maksājums
Tā kā sertificētas sēklas ražošanas un izmantošanas īpatsvars aizvien ir zems, par sertificētas sēklas izmantošanu ir vajadzīgi atbalsta maksājumi. Turklāt sertificētās sēklas izmantošanai būtu jābūt brīvprātīgai, nevis obligātai.
Tātad lauksaimnieki, kuri sētu sertificētu sēklu, saņemtu par 40–50 eiro/ha augstāku tiešmaksājumu. Tādā veidā ar motivāciju, nevis ar sankcijām varētu nonākt pie tā, ka šī lieta ieietas un zemnieks redz, ka tā ir iespēja izaudzēt vairāk nekā leģendāros 2–3 t/ha. Ja šī mūsu iniciatīva materializētos, jaunajā plānošanas periodā aina varētu būt citāda nekā patlaban.
Par šo priekšlikumu ir notikušas diskusijas ar Zemkopības ministriju (ZM). Ceram uz atbalstu arī no citām lauksaimnieku organizācijām. Patlaban ir notikušas sarunas ar Latvijas Sēklaudzētāju asociāciju. Profesionāļi šo mehānismu redz kā instrumentu bioloģisko graudu ražu uzlabošanā.
Saimniecību līmenī galvenais pamatnosacījums ir izglītība un zināšanas par sēklkopības nozari, sēklu ražošanas nosacījumiem, izpratne par sertificētas sēklas izmantošanas priekšrocībām – kvalitāti un ražību. Tādējādi varēs prasmīgi ieviest sertificētas sēklas menedžmentu savā uzņēmumā. Gluži tas pats attiecas uz mēslošanu, augu aizsardzību.
Konvencionālās sēklas izmantošana būs jāpārtrauc
Saskaņā ar jauno ES regulējumu konvencionālās sēklas izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā (BL) ir pakāpeniski jāsamazina un 2035. gadā ir pilnīgi jāpārtrauc, bet kopējo atļauju izsniegšana konvencionālas sēklas izmantošanai tiek pārtraukta 2021. gadā. Tas nozīmē, ka tas, kas sēklkopības jomā nav paveikts pirmajos 15 gados, kopš Latvija ir ES sastāvā, ir jāpaveic atlikušajos 15 gados.
Būs jāsāk limitētu atļauju izsniegšana konvencionālās lauksaimniecības sēklu izmantošanai, kas atkarībā no BL sēklu pieejamības paredz augu sugu iekļaušanu kategorijās:
– sugas, kurām BL sēkla nodrošināta; atļaujas neizsniedz;
– sugas, kurām pagaidām individuālas atļaujas izsniedz, jo nav nodrošināts pietiekams šķirņu piedāvājums;
– sugas, kurām BL sēkla nav pieejama; vispārējā atļauja.
Līdzīgas šķirnes sagrupē, lai varētu sēklas trūkuma gadījumā vienu ar otru aizvietot, izvēlas pazīmes, kā grupēt: agrīnums, izmantošanas veids u. tml.
Būs jāturpina iesāktā sadarbības uzlabošana starp LBLA un ZM, Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD), Lauku atbalsta dienestu (LAD), lai bioloģiskās sēklkopības attīstībai nodrošinātu likumdošanas izmaiņas un lēmumu pieņemšanu, kas balstīti uz esošās informācijas analīzi un citu ES dalībvalstu pieredzi.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
