Valsts atbalstu aukļu pakalpojumiem pagarina tikai līdz mācību gada beigām 0
Lai gan valsts līdzfinansējumu privāto bērnudārzu un aukļu pakalpojuma nodrošināšanai bija plānots pārtraukt jau no 2016. gada 1. janvāra, Saeima tomēr lēma Izglītības un zinātnes ministrijai nākamā gada budžetā atvēlēt papildu 2,3 miljonus eiro šīs programmas turpināšanai līdz nākamā gada 31. maijam. Pēc tam finansiālais atbalsts privātajiem bērnu pieskatītājiem būs atkarīgs no katras pašvaldības labās gribas un maka biezuma. Tas satrauc seniorus, kas beiguši speciālus kursus un kārtojuši dažādas formalitātes, lai kļūtu par sertificētām auklēm, rēķinoties ar to, ka pie pensijas varēs nopelnīt papildu eiro.
Seniorus biedē neskaidrība
“Darbs ar bērniem nav viegls, tā ir liela atbildība – gan par viņu drošību, gan veselību, gan par zināšanām. Bērni mums ir pats dārgākais, tādēļ domāt, vai dot viņu pieskatīšanai naudu vai ne, manuprāt, ir nosodāma rīcība. Tādas lietas vajag plānot uz priekšu, nevis raustīties – te maksāsim, te atkal nemaksāsim,” domā pensionāre Zenta Roderte (75) no Rīgas aktīvo senioru alianses. Viņa pati bērnus pieskata jau vairākus gadus un atzīst, ka citādi nevar, jo saņem nelielu pensiju, lai gan darba stāžs ir ļoti liels. Par bērnu auklēšanu nopelnītais viņai ir liels atbalsts, kas ļauj samaksāt komunālos maksājumus un neiekrist parādos.
“Seniori, kas sniedz bērnu pieskatīšanas pakalpojumus, ir uztraukušies, jo līdzšinējā kārtība bija ļoti laba. Kopā ar to, ko piemaksāja pašvaldība, par viena bērna pieskatīšanu mēnesī sanāca 228 eiro,” atzīst arī Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas speciāliste Aija Āre. Viņa atklāj, ka pašvaldība jau bija izlēmusi privātajiem bērnu pieskatītājiem no 1. janvāra, kad bija plānots pārtraukt valsts līdzfinansējumu, maksāt 161,74 eiro mēnesī – tik izmaksā viena bērna uzturēšanās pašvaldības bērnudārzā.
Patlaban Ķekavas novada pašvaldības kompensācija piešķirta 253 ģimenēm, kuru atvases apmeklē privāto bērnudārzu, un vēl 254 – par auklītes pakalpojumiem. Jau bija aprēķināts, ka, gadījumā ja no 1. janvāra kompensācijas pilnībā gultos uz pašvaldības pleciem, tas papildus gadā izmaksātu vēl 700 000 eiro. Starp citu, Ķekava ir pirmā pašvaldība, kurā tika izveidots aukļu dienests un elektroniskā aukļu datu bāze, kurā šobrīd ir informācija par vairāk nekā 80 sertificētiem šā pakalpojuma sniedzējiem.
Mārupes novada Izglītības dienesta vadītāja Sarmīte Antiņa stāsta, ka arī šajā pašvaldībā jau bija pieņemts lēmums par to, kādu atbalstu vecākiem sniegt pēc valsts līdzfinansējuma pārtraukšanas aukļu pakalpojuma nodrošināšanai. Tā apmērs būtu 188 eiro (tik izmaksā viena bērna uzturēšana šīs pašvaldības bērnudārzā). Pēc valsts atbalsta pagarināšanas līdz 31. maijam vecāki turpinās saņemt līdzšinējo pašvaldības piemaksu – 86 eiro, tikpat piemaksā arī Ādažu pašvaldība. Pašlaik Mārupē bērnus pieskata ap simt auklīšu. Lai gan nākamgad tiks atvērts jauns pašvaldības bērnudārzs ar 280 vietām, tomēr visiem mazajiem mārupiešiem tajā vietas nepietiks. “Auklītes bez darba nepaliks,” mierina nodaļas vadītāja, norādot, ka tuvākajā laikā plānots izveidot sertificēto aukļu datu bāzi.
Pašvaldības atbalstu rēķina dažādi
Izmaksas viena bērna uzturēšanai un izglītošanai pirmsskolas izglītības iestādē pašvaldības aprēķina dažādi, tādēļ šīs summas ievērojami atšķiras. Aplēstas arī vidējās izmaksas – 166 eiro. Piemēram, Stopiņu novadā viena bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā izmaksā 179,30, bet Rīgā – 132,33 eiro (nākamgad šī summa pieaugs līdz 160 eiro). Lai mazinātu ģimenēm saņemtā atbalsta nevienlīdzību pēc tam, kad valsts līdzfinansējums beigsies un šis pienākums pilnībā gulsies uz pašvaldības pleciem, Saeima šonedēļ atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu par metodiku, kā aprēķināmas viena bērna vidējās izmaksas par izglītošanu pirmsskolas izglītības iestādē no pusotra gada vecuma līdz skolas gaitu sākšanai.
Lai to izdarītu, pašvaldībai būs jāņem vērā 19 kritēriji, starp kuriem ir darbinieku atalgojums, telefona un citu sakaru pakalpojumu izmaksas, izdevumi par telpu īri, kurināmo mācību līdzekļiem un materiāliem, kā arī izdevumi periodikas iegādei. Bērnudārzu izmaksu lielāko daļu veido darbinieku algas, kuru apmērs dažādās pašvaldībās var atšķirties pat divas reizes. Piemēram, Carnikavas novadā tas vidēji ir 133, bet Jelgavas pilsētā – tikai 59 eiro mēnesī. Aprēķinātā summa pašvaldībām būs jānovirza to vecāku atbalstam, kuru bērnam nepietiks vietas pašvaldības bērnudārzā un kuriem būs vajadzīgi privātā bērnudārza pakalpojumi. Diemžēl uz auklēm šie noteikumi neattieksies, tādēļ no 2016. gada 31. maija katra pašvaldība pati varēs lemt – maksāt auklēm vai ne, un cik. “Esmu dzirdējusi, ka dažas pašvaldības šo pakalpojumu neapmaksās, taču mēdz būt situācijas, kad ārsts iesaka bērnam līdz trīs gadu vecumam dzīvot mājās vecāku vai aukles uzraudzībā,” saka Aija Āre. Tomēr ir skaidrs, ka pašvaldības nevarēs auklēm maksāt tikpat, cik privātajiem bērnudārziem, tāpēc senioriem, kas sniedz šo pakalpojumu, jārēķinās ar mazākiem ienākumiem.
Atgādināsim, ka valsts atbalsta programma pašvaldībām, kuras mērķis bija risināt pirmsskolas izglītības pieejamības jautājumu, tika sākta 2013. gadā. Par viena bērna pieskatīšanu valsts auklei bija ar mieru maksāt līdz 142 eiro mēnesī – ar nosacījumu, ka valsts un pašvaldības atbalsta kopējais apjoms nepārsniedz 228 eiro Rīgas plānošanas reģionā vai 185 eiro ārpus tā.
Lai saņemtu valsts garantēto naudu, auklei katru mēnesi Izglītības un zinātnes ministrijā jāiesniedz pieprasījums. Ja ministrija, pārbaudot datus, pārliecinās, ka auklīte ir reģistrēta un pieskatāmais bērns nevar apmeklēt pašvaldības bērnudārzu, nauda tiek pārskaitīta uz viņas bankas kontu. Auklei jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis no saimnieciskās darbības vai patentmaksa, vai fiksētais ienākuma nodoklis, vai mikrouzņēmumu nodoklis.
UZZIŅA
* Šā gada sākumā bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrā bija reģistrētas 1160 personas.
* Bērnudārzu rinda joprojām ir Rīgā, Liepājā, Jelgavā un vēl 12 pašvaldībās, no kurām lielākā daļa atrodas Rīgas tuvumā (Ādažu, Baldones, Carnikavas, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ozolnieku, Ropažu, Salaspils, Siguldas, Stopiņu, Tukuma novadu pašvaldības).
* 2014. gada septembrī rindā uz pašvaldības bērnudārziem gaidīja 11 265, bet 2015. gada septembrī – 8809 bērni. Līdz 2019. gadam plānots rindu samazināt par 3010 vietām.
* 2014. gadā kopumā valsts rindu mazināšanai sniedza finansiālu atbalstu 8 771 903 eiro apmērā, no šīs summas 1 852 227 eiro bija finansējums auklēm.
