Sērijveida dzīvokļu cenas “mīņājās” uz vietas 0
Nekustamo īpašumu nozari šogad raksturojis darījumu skaita pieaugums, arī izsniegto mājokļu kredītu apjoms ir būtiski audzis. Tomēr pēc pērn piedzīvotā kāpuma šogad sērijveida dzīvokļu cenas ir stabilizējušās. Savukārt pieprasītākajā īpašumu segmentā – Rīgas centra dzīvokļos – cenas šogad ir augušas, ko lielā mērā sekmējusi nerezidentu aktivitāte.
Šī gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopējais visu veidu nekustamā īpašuma pirkuma darījumu skaits Latvijā audzis par 12%, bet darījumu skaits ar mājokļiem – par 25,6%, liecina nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” apkopoto Zemesgrāmatas datu analīze. Tai skaitā darījumu skaits ar dzīvokļiem deviņos mēnešos audzis par 26,1%, savrupmājām – par 23,7%.
Rīgā pirkuma darījumu skaits ar dzīvokļiem šā gada deviņos mēnešos attiecībā pret 2011.gada janvāri – septembri audzis par 26,2%, bet ar savrupmājām – par 17,7%.
Mājokļu pieejamība Rīgā joprojām ir krietni labāka nekā Viļņā, bet nedaudz sliktāka nekā Tallinā. Šī gada 3.ceturksnī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss Rīgā uzlabojās par 12 punktiem, sasniedzot 152, secināts jaunākajā “Swedbank” Baltijas mājokļu pieejamības apskatā. Viļņā šā gada 3.ceturksnī Mājokļa pieejamības indekss bija 113 punkti, bet Tallinā – 163,6 punkti.
Rīgā mājokļu pieejamība uzlabojās, galvenokārt pateicoties straujākam procentu likmju kritumam, to pieejamību uzlaboja arī neliels algu kāpums – par 0,5% pret 2.ceturksni un dzīvokļu cenu samazināšanās par 1,7%.
Patlaban iedzīvotājiem Baltijas valstu galvaspilsētās ir iespēja iegūt lielāku standarta dzīvokli nekā iepriekšējā gadā, turklāt pēdējo 12 mēnešu laikā lielākais pieaugums mājokļu pieejamības indeksa vērtībai reģistrēts Rīgā – par 4,2 kvadrātmetriem līdz 48,4 kvadrātmetriem, liecina “SEB bankas” veiktais Mājokļu pieejamības indeksa pētījums Baltijas valstīs.
Lai gan Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās mājokļu pieejamību indeksa pieaugums gada laikā ir līdzīgs, tomēr Viļņā iedzīvotāji joprojām var iegādāties savā īpašumā vismazākos dzīvokļus – 36,9 kvadrātmetru platībā, kas ir par 2,2 kvadrātmetriem vairāk nekā 2011.gada trešajā ceturksnī. Savukārt igauņiem vēl arvien ir iespējas iegādāties lielāku mājokli nekā kaimiņvalstu iedzīvotājiem – Tallinas mājokļu pieejamības indekss pieaudzis par 2,1 kvadrātmetru līdz 50,9 kvadrātmetriem.
Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, 2012.gada jauno mājokļu kreditēšanas apjomi šī gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā – 91,92 miljoni latu – pieauguši par 21,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. 2012.gada rezultāti iezīmē īpašuma kredītu nozares atjaunošanos un saprātīgi sabalansētu tirgus izaugsmi arī turpmāk.
Nākamajā gadā jauno mājokļu kredītu apjomam prognozējams saprātīgs pieaugums 10% līdz 20% robežās. Nākotnes perspektīvas un prognozes mājokļu kreditēšanas tirgus attīstībai atkarīgas gan no vispārējā sabiedrības noskaņojuma, gan arī no tā, kā banku sistēma Eiropā un Latvijā piemērosies jaunajām starptautisko regulatoru prasībām, prognozē “Nordea” Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.
Sērijveida dzīvokļu cenas šogad Rīgā ir “mīņājušās” uz vietas. Nekustamo īpašumu kompānijas uzrāda dažādus datus – cenu gada pieaugums svārstās no 0,6% līdz 1,9%, taču visi uzņēmumi atzīst, ka tas ir niecīgs.
Pircēji visaktīvāk turpina izrādīt interesi tieši par banku un ar tām saistīto uzņēmumu īpašumā esošajiem dzīvokļiem, kuriem iespējams saņemt izdevīgākus kreditēšanas nosacījumus, kā arī bieži vien tiek piedāvātas pievilcīgākas cenas, nekā pērkot no privātpersonām.
Šogad pārdoto dzīvokļu apjoms, visticamāk, būs aptuveni 30% lielāks nekā 2011.gadā, prognozē nekustamo īpašumu konsultanta “Newsec Latvia” izpilddirektore Olga Kozina.
Rīgas centrs joprojām ir visaktīvākais segments dzīvokļu tirgū. Šogad bija vērojams arī būtisks vidējo cenu par kvadrātmetru pieaugums jaunbūvēs Rīgas centrā – gada laikā tās palielinājās par gandrīz 25%.
Tomēr darījumi jaunajos dzīvojamo namu projektos centrā un ārpus tā joprojām bija tikai 14%-18% no kopējā darījumu skaita un attiecīgi bija ļoti atkarīgi no piedāvājuma. Lielais pieprasījums pēc šādiem jauniem projektiem, piemēram, “YIT” projekts “Riverstone” un “Larix Property” projekts “Futuris”, izraisīja vidējo cenu kāpumu īstermiņā attiecīgajās dzīvojamo platību kategorijās, sacīja Kozina.
