Sērijveida dzīvokļiem strauji ceļas cenas. Kā to ietekmēs komunālo pakalpojumu cenas? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmums “Arco Real Estate” lēš, ka šā gada pirmajos četros mēnešos sērijveida dzīvokļu cenas cēlušās par 8%, sasniedzot vidēji 947 eiro par kvadrātmetru.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu sērijveida dzīvokļu cenu kāpums bijis jau par 21%. Pašlaik ne tikai Teikā un Āgenskalnā, kur dzīvokļi allaž bijuši visdārgākie, bet arī vairākos citos galvaspilsētas mikrorajonos viena kvadrātmetra cena jau pārsniedz 1000 eiro.
Cenas cēlušās pat Bolderājā un Vecmīlgrāvī, kur līdz šim tās bijušas viszemākās. Kopš šā gada sākuma abos mikrorajonos pieaugušas par 13–14%. Tiesa, cenas vēl nav sasniegušas cenu paisuma augstāko punktu – 1620 eiro par neremontēta sērijveida dzīvokļa kvadrātmetru, kas tika sasniegtas 2007. gada jūlijā.
Maijā visdārgākie bija dzīvokļi 119. un 104. sērijas namos, kuros atkarībā no atrašanās vietas pietiekami labi saglabāti divu istabu dzīvokļi maksāja no 57 000 līdz 62 000 eiro. Savukārt vislētākie bija atrodami lietuviešu projektu namos, kuros atkarībā no atrašanās vietas divu istabu dzīvokļi maksāja no 34 000 līdz 48 000 eiro. Tāpat lētāk maksāja divu istabu dzīvokļi padomju valdnieka Hruščova laikā celtajos namos – atkarībā no atrašanās vietas no 33 000 līdz 49 000 eiro.
Uzturēšana spiež pārdot
Vienlaikus ar dzīvokļu cenu kāpumu tirgū palielinājies sērijveida dzīvokļu piedāvājums. Salīdzinājumā ar aizvadītā gada sākumu visos lielākajos galvaspilsētas mikrorajonos tas pieaudzis par 36%.
“Izskaidrojums tam varētu būt komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās, kas, visticamāk, turpināsies,” stāsta “Arco Real Estate” valdes loceklis un nekustamo īpašumu vērtētājs Māris Laukalējs, “agrāk, cerot uz cenu celšanos tirgū, īpašnieku neizmantotos un pārdošanai paredzētos dzīvokļus izīrēja.
Bet siltuma, elektrības un citu komunālo pakalpojumu sadārdzinājums daļai īrnieku, iespējams, turpmāk vairs nebūs pa kabatai. Viņi būs spiesti pārcelties uz citu dzīvesvietu. Lai nebūtu jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, īrnieku atstātos dzīvokļus īpašnieki cenšas pārdot.”
Cenas uzrauj jaunbūves
Jautāts, ar ko izskaidrot dzīvokļu cenu pieaugumu, Māris Laukalējs atbild, ka to veicina ļoti straujš jauno dzīvojamo namu projektu cenu kāpums, kas “uzrauj” līdzi cenas sērijveida namos. Pēc viņa teiktā, atkarībā no vietas un piedāvātā labiekārtojuma pašlaik jauno dzīvokļu cenas svārstās no 1800 eiro līdz 2600 eiro par kvadrātmetru.
Aprīļa beigās Rīgā piedāvājumā pavisam bijuši 280 jauno dzīvokļu, kuru viena kvadrātmetra vidējā cena sasniedza 2348 eiro – par desmit procentiem augstāka nekā bija gada sākumā.
Jautāta, kāpēc ir tik liels pieprasījums pēc dzīvokļiem pirms pusgadsimta vai vēl agrāk būvētajos daudzstāvu namos, kuri daudzviet ir morāli un fiziski novecojuši, uzņēmuma “Newsec” nekustamo īpašumu vērtētāja Diāna Štāle atbild, ka pircēju izvēli nosaka cena.
Par spīti cenu kāpumam tik un tā joprojām tā ir krietni zemāka nekā dzīvokļiem jaunbūvēs. “Liela daļa iedzīvotāju, kuriem Rīgā vajadzīgs dzīvoklis, gluži vienkārši nevar atļauties nopirkt dzīvokli jaunajā projektā vai, piemēram, Rīgas centrā, kur pilnīgi atjaunotā namā labiekārtots 17 kvadrātmetru liels vienas istabas dzīvoklis jau maksā 40 000 eiro,” skaidro viņa, “jāņem vērā, ka jaunajos projektos labiekārtotu divu vai triju istabu dzīvokļu platības mēdz būt lielākas, tādējādi pircējam tie maksā dārgāk nekā divu vai triju istabu dzīvokļi sērijveida namos,” viņa saka.
Mazs jauno dzīvokļu piedāvājums
“Jauno dzīvokļu cenas ceļas tāpēc, ka pašlaik piedāvājumā to ir maz,” skaidro Māris Laukalējs, “būvmateriālu un būvniecības izdevumu sadārdzinājums spiež būvuzņēmējus nogaidīt, atliekot malā vairāku jaunu projektu pabeigšanu uz nenoteiktu laiku vai atsakoties no būvniecības iecerēm pavisam. Tā kā jauno dzīvokļu piedāvājumu tirgū ir maz, pašlaik pērk pat tādus dzīvokļus, kuriem līdz šim dažādu iemeslu dēļ nebija pieprasījuma.”
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gada maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, Latvijā būvniecības izdevumi palielinājās par 22,3%. Būvmateriālu cenas pieauga par 31,1%, tehnikas uzturēšanas un ekspluatācijas izdevumi – par 17,9%, bet strādnieku darba samaksa pieauga par 9,2%.
Kas dzīvokļu tirgū gaidāms turpmāk, par to lielas skaidrības nav. Neskaidrību visvairāk rada strauji augošās siltuma, elektrības un citu komunālo pakalpojumu cenas. Māris Laukalējs paredz, ka komunālo pakalpojumu sadārdzinājuma dēļ dzīvokļu cenas tirgū būtiski nesamazināsies. Bet par aptuveni trešdaļu varētu sarukt darījumu skaits.
