Liāna Langa: Vai kādu izbrīna, ka lustrācijas process Latvijā tā arī līdz galam nav veikts? 0
Liāna Langa, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Šo sleju rakstu ozolu ziedēšanas laikā, pārdomās par skaisto Tautas gājienu 20. maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam, pieprasot demontēt padomju okupācijas varas zīmes visā Latvijā.
Kopš mūsu valsts atjaunošanas pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un nav pat īsti saprotams, kā tas nākas, ka Latvijas desovjetizācija noritējusi tik neizprotami lēni. Kas tam traucējis, kāpēc politiskā griba šajā un līdzīgos jautājumos vēsturiskā taisnīguma atjaunošanā bijusi tik ļengana? Karš Ukrainā mobilizējis sabiedrību domāt par šiem jautājumiem un, Latvijas karogiem plīvojot, daudziem tūkstošiem doties manifestācijā, parādot mūsu tautas skaistumu, gribu un spēku.
Atbildi uz šo jautājumu meklējuši arī rakstnieki, tiesa, tas nav noticis pārāk bieži. Viens no šādiem darbiem ir Andra Kolberga detektīvromāns “Meklējiet sievieti” (1996), otrs – Viļa Selecka detektīvžanrā sarakstītais darbs “Sārta asins baltā sniegā” (2008) – abos ir aprakstīta padomju specdienestu ārkārtīgi negatīvā ietekme uz politiskajiem procesiem atjaunotajā Latvijā, to saistība ar mafiju un organizēto noziedzību. Vai kādu izbrīna, ka lustrācijas process Latvijā tika nepiedodami novilcināts un tā arī līdz galam nav veikts? Sekas tam pieredzam šodien, ekonomiskās attīstības rādītājos Latvijai diemžēl atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas, kā arī dīvaini novilcinot žoga būvēšanu uz robežas ar Krieviju, kamēr kaimiņvalstis to jau izdarījušas.
Nesen pie skatītājiem nonācis jauns latviešu, pēc Andra Kolberga romāna “Meklējiet sievieti” motīviem tapis režisora Armanda Zvirbuļa seriāls septiņās sērijās “Krimināllieta iesācējam”, kas bez maksas ir pieejams platformā: https://viedtelevizija.lv/skaties/kriminallieta-iesacejam. Pirms vai pēc šā latviešu kino darba noskatīšanās iesaku izlasīt mūsu kino kritikas granda Agra Redoviča apceri un analīzi par to “Krimināllieta iesācējam”. Viņi ir tepat portālā “Kino Raksti”, kurā dziļi un plaši skatīta filmas centrālā tēma – kā sākas un beidzas kāda jaunas latviešu sievietes sadarbība ar VDK –, tēma, kas vēl arvien diemžēl Latvijā nav izrunāta, tādēļ nav zaudējusi aktualitāti. Dažs labs kultūras jomas pārstāvis, kura kartīte atrodas “maisos”, nav uzskatījis par vajadzīgu jelko skaidrot savai tautai par sadarbību ar okupācijas varas specdienestu, bet nekautrējas grozīties sabiedrības priekšplānā tāpat kā LPSR laikā un izsniegt publiskus sabiedrības procesu vērtējumus.
Jaunajā Armanda Zvirbuļa seriālā, ko producējusi Arta Ģiga un kompānija “Red Dot Media”, gandarī patiešām augstā darba kvalitāte, lai arī pirmo sēriju temps man personīgi šķita nedaudz par lēnīgu, vēlāk vēstījumam kļūstot daudz aizraujošākam un raitākam. Filmā redzami lieliski aktierdarbi – gan latviešu, gan cittautiešu – faktiski itin visās lomās, kā arī panākta izcila laikmeta faktūra un tonalitāte. Tā kā man ir labi pazīstami seriālā attēlotā laika periodi, varu ar pateicības jūtām izteikt apbrīnu par filmas mākslinieka Rūdolfa Baltiņa un viņa komandas nevainojamo darbu, kā arī kostīmu mākslinieces Jūlijas Volkinšteinas veikumu.
Seriāls “Krimināllieta iesācējam” ir saņēmis valsts finansējumu, uzvarot Nacionālā kino centra izsludinātajā pirmajā “kvalitatīvu, mākslinieciski augstvērtīgu daudzsēriju filmu” konkursā 2020. gadā. Otrs seriāls, kas finansēts ar valsts naudu caur šo konkursu, ir “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. Abi ir kvalitatīvi darbi, kuros ieguldītā nodokļu maksātāju nauda profesionāla menedžmenta, rūpīga un talantīga darba rezultātā sevi pilnībā attaisnojusi, bagātinot mūsu kultūru ar vērtību. Savukārt Nacionālā kino centra politika, šādu konkursu izsludinot un iesniegtos seriālu projektus vērtējot, bijusi tālredzīga. Pieļauju, ka publika ir iekārdināta un ar nepacietību gaida nākamos latviešu seriālus par to, kas noticis un notiek ar mums. Šādam naudas izlietojumam visdrīzāk neviens neiebildīs, kā to redzam citos gadījumos.
