Serhijs Žadans, “Mezopotāmija” 0
No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova un atdzejojis Māris Salējs, mākslinieks Tomass Folks. “Jāņa Rozes apgāds”, 288 lpp.
Reklāma
Reklāma
“Viņš bija nosalis un pārguris, kājām mērojot tik tālu ceļu” – vakar pazudušā zēna mamma Aleksandra atklāj detaļas par zēna pazušanas lietu
“Viņi ieradīsies klusumā…” Mākslīgā intelekta “Vanga” pravieto cilvēkiem biedējošu nākotni
27
Satraucoša iemesla dēļ no veikalu plauktiem var pazust Latvijā iecienīta zivs
Vienīgais, kam tik tiešām ir nozīme, ir mūsu iemīlēšanās, mīlestība, kuru mēs sevī glabājam, kuru nēsājam līdzi, ar kuru dzīvojam. Tu taču nekad nezini, cik tās tev atvēlēts, cik tās tevī ir, cik tās tevi gaida. To atrast ir prieks, zaudēt – sarūgtinājums un nelaime. Mēs visi dzīvojam šajā brīnišķīgajā pilsētā, mēs visi esam tajā palikuši, mēs visi agri vai vēlu tajā atgriežamies. Un dzīvojam, nesdami sevī šo mīlestību gluži kā vainu, gluži kā atmiņu, kurā pietiek vietas visai mūsu pieredzei, visām mūsu zināšanām. Un tās klātbūtnē mūsu elpā, uz mūsu aukslējām, ir gandrīz vislielākā intriga mūsu dzīvē.
